Mednieks Juris Liepa, braucot garām negadījuma vietai, pamanīja, ka gaisā paceļas liels kraukļu baru. Ejot skatīt, ko putni plēš, Juris uzdūrās staltbriežu bullim, kas bija sapinies elektrības vadā. Tas nokarājās līdz zemei, un dzīvnieks bija saņēmis nāvējošu triecienu.
Elektrības valdi izrādījās nāvējoši vēl vienam briedim. „Te ūdens pilnīgi vārījās, burbuļoja un strāva plūda. Tie vadi neguļ vienu dienu, vienu mēnesi. Cik atceros, tie vadi te gulēja pagājušo rudeni. Bet zinot, ka šo vadu galā neviena māja nav apdzīvota, tur viss ir pamests, mēs domājām, ka tā līnija ir atslēgta,” saka mednieks.
„Tā ir „Latvenergo”, „Sadales tīklu” nolaidība par savu saimniecību, jo šis gadījums, kad ilgu laiku metējas vadi pa zemi ar pieslēgtu elektrību, tas ir līdzvērtīgi, ka es Ķengaragā savu pielādētu šaujamieroci iedotu puikām pastaigāt ar viņu. Te varēja nākt avenes lasīt, bērni uz dīķi paskatīties, un tie te varēja palikt,” norāda Juris Liepa.
Mednieks nekavējoties zvanījis “Latvenergo”. „Sadales tīkli” atslēdza elektrību un remontbrigāde salaboja līniju. Par elektrības trūkumu neviens bija sūdzējies, jo vienīgā māja, uz kuru līnija stiepjas, ir tukša un daļēji izdemolēta. „Šajā vietā klients elektrību netērēja un līdz ar to nesaņēma no klienta, ka ir pārtraukums. Klienta tā kā galā nebija un mēs par to uzreiz nevārējām uzzināt. Tāpēc aicinājums: ja kāds redz šādas bīstamas situācijas, nekavējoties dod mums zinu,” saka “Sadales tīkli” ekspluatācijas direktors Armands Staltmanis.
„Blakus ir augstsprieguma līnija. Pavasarī viņi mainīja augstsprieguma stabus, „Sadales tīkli” lieliski redzēja, ka blakus 220 voltu līnijai ir nokrituši vadi. Vai viņi neredzēja? Vai katru iecirkni kāds no Latvenergo „Sadales tīklu” darbiniekiem neapsaimnieko, vai izbrauc tikai tad, ja ir ārkārtas situācija?” pauž mednieks Liepa.
„Sadales tīklos” gan apšauba, ka vadi būtu tik ilgi gulējuši zemē. Kad remontēta blakus līnija, šādas bīstamas situācijas neesot bijis. „Tādi gadījumi, ka elektrības vadi staipās pa zemi, ir ārkārtīgi reti. Te gan jāpiemin, ka ST apkalpo vairāk nekā 90 000 kilometrus elektrolīniju, kas nozīmē, ka mēs nevaram garantēt, ka visu laiku viss būs ideālā kārtībā. Mums ir obligāti apskates periodi. Gaisa vada līnijām reizi trijos gados, kad piefiksējam šādas situācijas,” skaidro Staltmanis.
Kā uzsver Juris Liepa, ja kāds būtu nelikumīgi nomedījis divus staltbriežus, par to draudētu trīs tūkstoš latu naudas sods un vēl kriminālatbildība. „Strāva ir sildījusi zemīti, un mēs esam dāsni „Latvenergo” maksājuši par šo strāvu. Un tā strāva, kas ir aizplūdusi, par to tiek samaksāts. Tauta samaksā. No kā ceļas „Latvenergo” cenas?” prāto Liepa.
„Jebkāda veida bojājums izraisa izmaksas „Sadales tīklam”, tie ir mūsu zudumi, un ar šādiem gadījumiem ir jārēķinās,” saka Staltmanis. “Sadales tīkli” atgādina - pamanot nokārušos vadus un citus līniju bojājumus, vadus nedrīkst aiztikt un nekavējoties jābrīdina dienests.
