„Masveidā jau bišu bojāeju tieši kodināto sēklu dēļ nenovēro,”- Biškopības biedrības konsultante Ineta Eglīte stāsta, ka rapšu audzēšanā izmantotās kodinātās sēklas ir kaitīgas bitēm. „Uzreiz varbūt bojā neaiziet, bet tā lēnām nīkuļo un vārguļo.”
Eiropas Komisija rosina kaitīgās vielas aizliegt, tomēr valstu vidū nav vienprātības, vai to darīt uzreiz vai vēl veikt papildu pētījumus un noteikt pārejas periodu. „ Tieši ar šiem trīs neonikotinoīdiem, ko tagad ir ierosināts aizliegt, ir ļaunums, ka to daudzums, lai kaitētu bitēm, ir ļoti mazs.”
Ministru kabinets lēma, ka Latvija atbalsta pārejas perioda noteikšanu līdz 2016.gadam. Valsts augu aizsardzības dienesta direktore Kristīne Kjago stāsta, ka tūlītēja pesticīdu aizliegšana nopietni ietekmēs graudu ražotājus: „Tas nozīme, ka zemniekiem vajadzēs sēt nekodinātu sēklu, bet tas savukārt nozīmē, ka varam pazaudēt 50% ražas.”
Tādēļ Eiropas valstu grupa izstrādājusi kompromisa variantu. „Kompromisa variants piedāvā to, ka līdz 2016.gadam atļaut lietot šo kodni, bet piemērot dažādus ierobežojošus faktorus, piemēram, izmantot modernākas sējmašīnas, samazināt devas vai pārbaudīt sēklu kodināšanas kvalitāti pirms sējas. Līdz 2016.gadam vēl veikt papildu monitoringu, pētīt, kāda tā ietekme ir, un arī prasīt zinātniskajai institūcijai veikt pētījumu.”
Tomēr biškopji nav mierā ar šo pozīciju un ceļ trauksmi, ka valdības lēmums pieņemts bez konsultēšanās ar viņiem. Tieši šī iemesla dēļ biškopju biedrība izstājusies no Zemnieku Saeimas, kura bez saskaņošanas ar biteniekiem paudusi Zemkopības ministrijai zemnieku viedokli. Biškopības biedrības vadītājs Armands Krauze: „Faktiski šis bija viens no pēdējiem pilieniem, kā mums atšķīrās viedokļi. Galvenais, ja mēs kā biedrība esam, bet viņi sagatavo viedokļus Zemkopības ministrijai, nekonsultējoties ar saviem biedriem, ja lēmumi tiek pieņemti ļoti šaurā lokā, acīmredzot – valdē, tad mēs saprotam, ka mums nav pa ceļam.”
Zemnieku Saeimas pārstāvei Mairai Dzelzkalējai ir aizdomas, ka biškopju izstāšanās no Zemnieku Saeimas ir saistīta ar biedrības līdera Armanda Krauzes priekšvēlēšanu aktivitātēm, jo viņš izraudzīts par Zemnieku Savienības Rīgas mēra amata kandidātu. Zemnieku Saeimas pārstāve uzsver, ka jāsaskaņo visu zemnieku viedokļi, un pesticīdu aizliegšana liks izmantot citus kaitēkļu apkarošanas veidus. Graudkopji nav pārliecināti, ka tieši trīs par kaitīgiem nodēvētie pesticīdi ir vainīgi bišu bojājejā. Dzelzkalēja: „Mēs sakām, ka ir vēl vajadzīgi papildu pētījumi, vai tiešām šī kodnē izmatotā viela ir kaitīga bitēm. Ja tā būs, gan jau ķīmiskās kompānijas izdomās citu vielu, ar ko sēklas kodināt.”
Lēmumu par pesticīdu aizliegšanu pieņems Eiropas Komisija, ņemot vērā visu dalībvalstu viedokli. Latvijas viedoklis vēl jāapstiprina Saeimā, kur Eiropas lietu komisija tomēr sliecas atbalstīt tūlītēju pesticīdu aizliegšanu.
