Bišu skaita kritums Eiropā radījis bažas par lauksaimniecības nozari

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Vairākas valstīs Eiropā trūkst medus bišu, lai apputeksnētu lielās kultūraugu platības, brīdina zinātnieki. Pētnieki uzskata, ka viens no galvenajiem iemesliem ir Eiropas Savienības (ES) biodegvielas atbalsta politika, kuras dēļ krietni augušas rapša platības. Bet bišu koloniju skaits nav pietiekams pusē Eiropas valstu, tādēļ lauksaimniekiem jāpaļaujas uz savvaļas kukaiņiem - apputeksnētājiem. Vissliktākajā situācijā bijušas Baltijas valstis un Lielbritānija.

Pēdējos gados novērotais bišu skaita kritums Eiropā radījis bažas par lauksaimniecības nozari. Vienlaikus, ES biodegvielas politika veicinājusi būtisku tādu platību pieaugumu, kuros audzē biodegvielai paredzētos kultūraugus. Brisele izvirzījusi mērķi, ka līdz 2020.gadam biodegvielas īpatsvars degvielas patēriņā ir vismaz 10%.

Pētnieki Redingas Universitātē Lielbritānijā konstatējuši, ka šis ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ novērojams apputeksnēšanai nepieciešamo bišu koloniju skaita deficīts. Zinātnieki secina, ka Eiropai kopumā ir tikai divas trešdaļas nepieciešamo medus bišu koloniju, lai tās nodrošinātu nepieciešamo apputeksnēšanas apjomu kultūraugiem.

Pētījumā salīdzināts bišu stropu daudzums 41 Eiropas valstī ar platību apjomu, kam nepieciešama apputeksnēšana. Apskatītais laika posms - 2005. līdz 2010.gads. Un vairāk nekā pusē jeb 22 valstīs bišu koloniju skaits ir nepietiekams. Kopumā Eiropā trūkst 13,4 miljoni koloniju jeb aptuveni septiņi miljardi bišu.

Apskatītajā laika posmā bišu stropu skaits Eiropā gan kopumā pieaudzis par 7%. Tomēr vienlaikus lauku platības, kurās audzē biodegvielai paredzētos augus, piemēram, rapsi, pieaugušas par gandrīz trešo daļu.

No apskatītajām valstīm vislabākā situācija bija Turcijā, Grieķijā un Balkānos. Tur ir stipras biškopības tradīcijas, un bišu kolonijas spēja nodrošināt vismaz 90% no nepieciešamā apputeksnēšanas apjoma. Bet sliktākajā situācijā atradušās Baltijas valstis un Lielbritānija, kur bišu stopi spējuši nodrošināt ne vairāk kā ceturto daļu apptukesnēšanas.

Zinātnieki norāda, ka šādā situācijā lauksaimniekiem nācās paļauties uz savvaļas apptukesnētājiem, piemēram, kamenēm. Atkarība no savvaļas kukaiņiem ir uztraucoša, teikts pētījumā, ņemot vērā svārstības to populācijā, kā arī jūtību pret vidi. Pētnieki brīdina, ka tādēļ ir jānodrošina lielāka aizsardzības savvaļas apputeksnētājiem.

Reaģējot uz datiem par bišu populācijas samazināšanos, Eiropas Komisija pērn pieņēma direktīvu, aizliedzot trīs pesticīdu izmantošanu, ka tiek vainoti šajā tendencē. Pētījumi liecina, ka bites veic 80% no augu apputeksnēšanas, ko veic kukaiņi, tādēļ tās ir būtiskas pasaules pārtikas ražošanā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti