Pērn Latvijā ieilgušā pavasara dēļ no visām bišu saimēm zaudēti 20%, atsevišķos reģionos pārsniedzot pat 25%. Parasti normas robeža esot līdz 15%, tāpēc zaudējums šogad ir liels, neskatoties uz to, ka raža bijusi labāka. Toties biškopjiem aizvadītajā gadā parādījies arī atbalsts no valsts par katru bišu saimi, turklāt Eiropas Komisija aizliegusi trīs bitēm kaitīgos lauksaimniecības insekticīdus, kas mirstību varētu mazināt, stāsta Latvijas biškopības biedrības vadošais pētnieks Juris Šteiselis.
„Arvien vairāk ir salikti punkti uz ''i'' un nāves iemesli ir kļuvuši konkrētāki - vīrusi, kas uzbrūk novājinātam bites ķermenim, un arī dažādas lauksaimniecības ķimikālijas. Un tas, ka tagad aizliedz kādus insekticīdus it kā bišu sakarā, nāk par labu arī cilvēkam, jo pētījumi liecina, ka tie kaitē arī mums. Arī Latvijā sākotnēji pārmeta biškopjiem, kas taisa troksni un traucē rapsim attīstīties," saka Šteiselis.
Pavisam jauna problēma ir lāči, kas, kārojot pēc medus, izposta dravas. Pēdējo mēnešu laikā ziņojumu skaits biedrībā pieaudzis. Igaunijas pierobežā lāči nav nekas neparasts un arī iepriekš bijuši gadījumi, kad lielie zvēri noposta bišu saimes Latvijā. Taču nu lāči iemigrējuši dziļāk Vidzemē. Piemēram, Nītaures pagastā biškopim Gintam Krastiņam novembrī bojā gājušas piecas saimes lāča dēļ.
„Kad lācis ar ķepu uzsit pa stropu, tas izjūk pa detaļām. Man ir Latvijas stāvstrops, tur bija visi šīferīši salikti un tie visi bija pēc tam salauzti. Interesanti arī tas, ka neviena medus rāmja nebija stropos. Viss bija aptuveni 100 līdz 200 metru rādiusā pa mežu izmētāts un izēsts. Kā viņš viņus nesa - es nezinu, zobos vai ķepās. Taka arī bija iestaigāta, tur bija izpostītas kādas piecas saimes, tas ir kādi 60-80 izēsti kilogrami medus. Es nesapratu, kā rīkoties, jo saskaros ar lāci pirmo reizi dzīvē, bet aiztikt viņu nevar, jo iekļauts Sarkanajā grāmatā," domīgi stāsta Krastiņš.
Gints stāsta, ka dravu pārcelt negrasās, bet pirms nākamās sezonas lauzīs prātu, kā bites pasargāt ar kādu žogu. Arī Aijai Bārdai pirmo reizi pagalmā šoruden vairākkārt viesojiess lācis, lai ēstu medu, un saimniekiem atstājis vien trīs saimes. Tagad Aija bišu stropus pārcēlusi vairāku kilometru attālumā no mājas. Kopumā postījumi esot ap 600 latu vērtībā.
„Skats bija tāds, ka sirds sažņaudzās - sešas saimes pilnīgi tā kā no zemes noslaucītas. Mētājās stropu detaļas, segas, kaut kur kāda bite rāpo, viss izstaigāts, izgulēts. Tur lāču pēdas. Diviem stādītiem ozoliņiem bija galotnes nolauztas, jo lācis nebija viens, bet ar bērniem. Bija mežzinis un apstiprināja, ka lielais tajos mazajos kokos nerāptos," par postījumiem stāsta bārda.
Lāči Latvijā pārsvarā atrodami Latvijas austrumos, Gaujas senlejā, manīti arī pie Ādažiem un ir šķērsojuši arī Daugavu. Zoologs Jānis Ozoliņš skaidro, ka vidēji Latvijas mežos uzturas ap 15 lāču un šo dzīvnieku populācija valstī iespiežas ļoti lēni. Turklāt nav zināms, vai lāči šeit uzturas ilgstoši.
„Ziemošanas gadījumu un pierādījumu ir ļoti maz, bet vairošanās pierādījumu, kas arī saistīti ar ziemošanu, jo lāčiem mazuļi piedzimst ziemas vidū, tādu nav zināms vispār Latvijas teritorijā. Tas, kāpēc biškopju sūdzības ir vairāk, es domāju, ka vairāk saistīts ar pašu biškopju un dravu skaita pieaugumu valstī. Bet, lai nozare varētu attīstīties sekmīgi, ar lāčiem ir jāsāk rēķināties un jāveic dravu aizsardzības pasākumi," norāda Ozoliņš.
Piemēram, Somijā valdība lauksaimniekiem subsidē elektriskos ganus, kas ierobežo dzīvnieku piekļuvi bišu stropiem. Pieaugot lāču izpostīto saimju skaitam, Latvijas Biškopības biedrība plāno reģistrēt gadījumus un runāt ar valdību par kādiem problēmas risinājumiem.
