Dienas ziņas

Iepirkuma procedūras dēļ kavējas peldbaseina būvniecība

Dienas ziņas

Aizputes novadā būvēs kažokādas fermu

Bioloģiskā pārtika – veselīga, bet grūtāk saražojama

Bioloģiskā pārtika – veselīga, bet grūtāk saražojama

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Aizvadīta vietējo pārtikas ražotāju atbalstam veltīta konference, kurā izskanēja atziņa, ka pēdējos gados Latvijā atgriezusies tendence dot priekšroku vietējai pārtikai, turklāt cilvēki ir gatavi ieguldīt vairāk laika un darba šīs pārtikas sagādē un apstrādē.

Veselīgākā pārtika izaug bioloģiskajās saimniecībās, jo tajās netiek lietotas ķimikālijas. Taču šādu saimniekošanas veidu izvēlējušies tikai aptuveni 5% no visām zemnieku saimniecībām. Viens no iemesliem - darba vairāk, bet peļņa mazāka. Šīsdienas konferencē teikts, ka ar bioloģisko lauksaimniecību pērnā gada beigās nodarbojās 3473 saimniecības.

Bioloģiskajā saimniecībā  ''Geidas'' dienas vidū kūtī  saimnieko tikai kaķi, jo arī grauzējus ar indēm iznīcināt nedrīkst, bet gotiņas un telēni, sadalīti pa vecuma grupām, ganībās ēd sertificētu zāli, kas arī ir viens no obligātajiem noteikumiem.  Saimniece Gundega Jēkabsone teic, ka sākumā  viss šķiet piņķerīgi, bet tik traki jau nemaz neesot, vien pietrūkst profesionālu padomdevēju:

„Tādas profesionāli saimnieciskas lietas, kā atrisināt - varbūt konsultantu trūkums. Latvijā labu bioloģiskās lauksaimniecības zināšanu trūkums, es pat teiktu - zinātnes trūkums, it īpaši lopkopībā.”

Kopš pagājušā gada šeit piens vairs netiek saliets kopā ar konvenciālo. Tādējādi pircējiem ir iespēja iegādāties ekopienu arī veikalā, bet saimniecei gandarījums, ka darbs nav bijis veltīgs. Bioloģiskās saimniecības allaž bijušas vairāk tendētas uz iekšējo tirgu, tāpēc tagad krīzi īpaši neizjūt.

„Mums jau tās iestrādes ir tik senas, ka mēs ļoti maz braucam pa tirgiem, mēs knapi paspējam apgādāt pasūtījuma klientus,” saka Lilija Ansone, z/s''Ataugas'' saimniece.

''Ataugās'' tiek audzētas neskaitāmas šķirnes ābolu, plūmju, ķiršu, kā arī dažnedažādu  mazāk pazīstamu augļu un dārzeņu. Un tirgošanai noder arī bioloģiskās nezāles, ko labprāt uzpērk pat restorāni. Arī tam, ka bioloģiskā pārtika ir dārgāka ir savs pamatojums.

„Mums jau spiestā kārtā ir jāmēģina tirgot dārgāk, tāpēc, ka mēs esam piesaistīti ražošanai. Mūsu atbalsta maksājums atkarīgs no tā, cik mēs saražojam - ja būs kāds gads, kad nebūs tās ražas, mums nebūs arī atbalsta naudas,” skaidro „Ataugu” saimnieks Aivars Ansons.

Lai gan darba šeit ir vairāk, par lielu peļņu  runāt nevar. Latvijā ir 64 000 zemnieku saimniecību, no  kurām  bioloģiskās apmēram 3400.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti