Biedrība “Skalbes” ik dienu sniedz palīdzību krīzes situācijā nonākušiem cilvēkiem, piedāvājot gan individuālas konsultācijas pie psihologa, gan nodrošinot vairāku bezmaksas atbalsta tālruņu darbību.
“Man ir vairākas reizes bijušas konsultācijas, kuru ietvaros cilvēks bija ļoti apņēmies un ļoti mērķtiecīgi domāja par pašnāvību. Sarunas laikā cilvēks šo lēmumu ir mainījis.
No savas personīgās pieredzes varu pateikt – metodes, ar kurām mēs strādājam, ir palīdzošas un efektīvas un galu galā cilvēkiem maina dzīves,” pārliecību pauda biedrības “Skalbes” direktors Vilcāns.
Viens no krīzes tālruņiem, kas pilngadīgām personām pieejams visu diennakti ir 116123. Tālruņa vadītāja Anda Švinka skaidroja, ka uz šo numuru var zvanīt brīdī, kad cilvēkam ir grūti un viņš netiek galā ar kādām dzīves grūtībām.
“Zvanot uz šo tālruni, viņš saņem emocionālo atbalstu. Ar viņu mēs pārrunājam, kā viņš jūtas. Mūsu mērķis ir palīdzēt saprast emocijas, kādās viņš šobrīd ir nonācis. Uzklausām, atbalstām,” paskaidroja Švinka.
Jāsaprot, ka tā nav saruna ar psihologu, bet ar speciālistu, kurš ir apmācīts sniegt tūlītēju atbalstu krīzes situācijā.
“Atbalsta tālrunis ir kā ātrā palīdzība. Pilnvērtīgu ārsta konsultāciju tas aizstāt nevar, bet ārkārtas situācijās, situācijās, kad nav pieejams psihologa atbalsts, tas ir ļoti palīdzošs,” uzsvēra Vilcāns.
Tālruņa vadītāja Švinka skaidroja, ka šajās sarunās netiek sniegti padomi:
“Mēs uzklausām, atbalstām. Un tad cilvēks pats caur saviem resursiem spēj atrast risinājumus.
Cilvēki, kas uzklausa, ir speciāli apmācīti krīzes intervences speciālisti. Krīzes intervence ir ļoti īsa, strukturēta vadīta saruna.”
Pēdējos mēnešos krīzes centrs “Skalbe” saņem aptuveni 700 zvanus mēnesī. Šobrīd īpaši aktuāli visi jautājumi, kas saistīti ar Covid-19 pandēmiju – psiholoģisks atbalsts nepieciešams saslimušajiem, tiem, kas zaudējuši darbu, un tiem, kuri mājsēdes laikā nav varējuši satikties ar saviem draugiem un radiem. Aptuveni vienā sestajā daļā no zvaniem cilvēki runā par iespēju izdarīt pašnāvību. Jebkura saruna krīzes brīžos var nākt par labu, jo cilvēki vēlas tapt uzklausīti.
“Šī saruna vairāk ir vērsta uz emociju atpazīšanu, uz emociju, kā mēs sakām, izventilēšanu. Kad iekšējā spriedze mazinās, cilvēks spēj mazliet konstruktīvāk domāt. Dažkārt tā ir īsa saruna, dažkārt tā ir ilga saruna. Ir ļoti, ļoti svarīgi pārrunāt ar kādu emocijas, kas iekšā nospiež un kas neļauj brīvi domāt,” uzsvēra Švinka.
Tikmēr cilvēkiem, kas cietuši no vardarbības – gan fiziskas gan emocionālas –, ir pieejams cits atbalsta tālrunis 116006. Zvanīt var no divpadsmitiem dienā līdz desmitiem vakarā. Vēl viens atbalsta tālrunis paredzēts cilvēkiem ar azartspēļu atkarību un viņu tuviniekiem. Tālruņa numurs ir 29323202. Jāņem vērā, ka visas sarunas ir anonīmas un zvanītāju dati netiek prasīti.
