Eiropas Komisijas finansētās programmas „Skolas piens” un „Augļi skolai” Latvijā tiek īstenotas jau gadiem. Kopš 2010.gada katru gadu audzis gan skolu skaits, kas piesakās programmai, gan arī audzēkņu skaits, kas lauku labumus labprāt arī apēd. Programmas auditorija ir pirmās līdz devītās klases skolēni, bet kopš 2015.gada piens un piena produkti piedāvāti arī atsevišķos bērnudārzos. Jau novembrī abas programmas plānots apvienot vienā un turpmāk piedāvāt gan skolās, gan bērnudārzos kopumā.
''Jaunums ir tas, ka pienu šogad varēs saņemt trīs reizes nedēļā un porcijas ierobežojums bērnam būs 250 ml. Attiecībā uz augļiem un dārzeņiem, programma tiks īstenota ar 1.novembri, līdzīgi kā pagājušajā gadā, bet šajā programmā auditorija tiek paplašināta arī uz pirmsskolas audzēkņiem. Mūsuprāt,
ir lielisks jaunums, ka arī bērnudārza bērniņi varēs saņemt līdz 100 gramu porciju svaigu augļu, kas varētu būt āboli un bumbieri, vai arī dārzeņu porciju,''
stāsta Lauku atbalsta dienesta Tirgus kopējās organizācijas departamenta direktore Olga Ziņkovska.
Lai gan programmai līdz šim kopumā veicies labi, tai savulaik ienākot skolās, bērni - īpaši pusaudžu vecumā - no lauku labumiem atteikušies. Popularizējot veselīgu dzīvesveidu jau no mazotnes, varētu panākt, ka pienu ikdienā izvēlētos lietot arī vecāko klašu skolēni. Turklāt vairumam Latvijas bērnu un jauniešu ir liekais svars. Ārsti secinājuši, ka aptaukošanās pazīmes ir katram piektajam pirmās klases skolēnam. Tāpēc šāda iniciatīva esot atbalstāma, ņemot vērā, ka vienlaikus piens un dārzeņi vai augļi nav jāpatērē obligāti. Atbalstu pauž „Vecāku foruma” biedrs Jānis Ezers:
''Arī bērns ir sociāla būtne, un, ja cilvēks redz, ka to dara citi bērni, arī viņam liekas, ka šis veselīgais dzīvesveids ir kā norma, kā labi darāma lieta. Jau agrā bērnībā varētu veidoties ieradums ēst veselīgu pārtiku. Tātad gan dārzeņus, gan augļus. Un svarīgi, lai šī iniciatīva būtu tāda, kas dod iespēju bērnam, nevis piespiež bērnu dzert konkrēti pienu vai lietot konkrēti dārzeni vai augli. Tas, ko es redzu, ir tas pozitīvais, ka tiek dota šī iespēja, nevis tiek uzspiesta.''
Vecāku viedoklim piekrīt arī bērnudārzu pārstāvji. Privāto pirmskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa saka, ka
atsevišķos privātajos dārziņos jau patlaban tiek popularizēts veselīgs uzturs, un vecāki to novērtējot. Tāpēc piens, augļi un dārzeņi, kas turpmāk pienāksies bezmaksas, lieti noderēs.
''Man kā pirmsskolas pedagogam gribas teikt, ka ar pirmskolu vajadzēja sākt. Tieši pirmsskolas vecumā bērnam rodas ieradumi par veselīgu uzturu. Es varu kā piemēru minēt dārziņu, kuru es vadu, - mēs jau piecus gadus esam sevi pasludinājuši kā dārziņu bez saldumiem, kad arī dzimšanas dienās bērni nenes konfektes, un to nebija viegli sākt. Mēs šo pieredzi, varētu teikt, adaptējām no skandināvu pieredzes. Tagad, pēc pieciem gadiem, es jau varu teikt, ka
tam ir ārkārtīgi pozitīva rezonanse, jo mums arī diezgan bieži vecāki, izvēloties bērnudārzu, šo kā vērtību uzsver. Dārziņš, kurā nav saldumu,'' saka Daina Kājiņa.
Bērnudārzu vadītāji gan pagaidām pauž neziņu par to, vai programmas ieviešana neapgrūtinās ar birokrātiju, daudziem papīriem un atskaitēm, kas varētu būt jāiesniedz.
