“Epilepsija izpaudīsies ar lēkmi, ar traucētu apziņu vai ar dažādām sajūtām, piemēram, pēkšņi zibšņi acu priekšā vai dīvainas dzirdes izjūtas, atsevišķu muskuļu grupu noraustīšanās,” stāstīja Rozentāls.
“Tās lielās lēkmes, ko sabiedrība uzskata par epilepsiju, kad cilvēks nokrīt ar kliedzienu, paliek stīvs, sāk raustīties, sakož mēli, kļūst zilgans, tas ir tikai neliels procents,” sacīja ārsts.
Ir gadījumi, kad arī noģībšana var atgādināt epilepsijas lēkmi. “Piemēram, cilvēks noģībst, zaudē samaņu, arī noraustās viņam nedaudz rokas, kājas, varbūt acis nedaudz pārbolās uz augšu, bet tā nebūs epilepsija, tas būs ģībonis, bet, lai mēs to pierādītu, atsijātu, tas būs ļoti liels darbs,” neirologs stāstīja.
Pacienti, lai izslēgtu vai pierādītu epilepsiju, ir rūpīgi jāizmeklē.
“Viņiem, pirmkārt jāveic elektroencefalogramma. Maziem bērniem tas jādara miegā, lieliem var nomodā. Jāveic noteikta attēlu diagnostika, kas mūsdienās viennozīmīgi ir magnētiskā rezonanse. Šie ir divi būtiskie izmeklējumi, bet atsevišķos gadījumos mums vajag ģenētiskus izmeklējumus, mums vajag dažādus ģenētiskus skrīninga testus,” skaidroja Rozentāls.
