Bērni ar autismu gaidīti ne visās skolās

Eiropā ir pieci miljoni cilvēku, kuriem ir autisms. Sestdien, 2. aprīlī, ir Starptautiskā autisma diena, un Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) aicina sabiedrību pievērst tam uzmanību, lai palīdzētu uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti. Latvijā bērniem ar autismu "parastajās" un "speciālajās" skolās ir dažāda pieredze.

Pirms 11 gadiem, kad Līga vēl tikai gaidīja mazuli, viņa iztēlojās kāda būs gaidāmā ikdiena, kāda dzīve būs jaunajā pilsētā un kā audzinās dēlu, taču kā saka pati — jau ieskatoties jaundzimušā bērna acīs, sapratusi, ka viņš būs tas, kas “diktēs noteikumus”. Sākumā nekas neliecināja, ka Edgaram ir autisms, to uzzinājusi tikai tad, kad viņš sācis iet dārziņā.

Faktiski ceļš daudziem vecākiem ir identisks. Bieži vien šie bērni aug ģimenē, viņi aug arī starp vienaudžiem, radiniekiem, bet to, ka šis bērns ir atšķirīgs to pamana tikai tad, kad bērns aug lielāks, jo mazi viņi izskatās vienādi. Tad sāk atšķirties uzvedība, sāk atšķirties rituāli, sāk atšķirties viņa prasības pret vienaudžiem, viņiem arī nav lielas prasības pret kontaktu ar citiem vienaudžiem. Visbiežāk un vislielākie izaicinājumi ir tad, kad šie bērni nonāk bērnudārzā. 

Eiropā autisms skar piecus miljonus cilvēku un statistika tikai turpina augt. Autisms ir attīstības traucējums, kas ietekmē cilvēka komunikācijas spējas un rada pastiprinātu jutību pret visu, kas notiek apkārt.

Autiskā spektra traucējumi iedalās vairākās pakāpēs un personas intelekts var būt gan ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem, gan ar intelekta līmeni virs vidējās normas un līdz pat augstam. Bieži novērojamas mācīšanās problēmas, paskaidroja Latvijas Autisma apvienības priekšsēdētāja Līga Bērziņa.

Bieži vien šie bērni ir dzīvojuši mājās tādu rutinētu dzīvi un viņi nonāk vidē, kur ir saasinātas skaņas, smaržas, dažādi trokšņi un arī hipojūtība - ir tādi, kuri vienkārši nespēj just, viņi nespēj sajust arī savu ķermeni, it sevišķi stresā. Šādos apstākļos viņi var vai nu apzīmēt sevi, ko daudzi skolās ir redzējuši, vai arī viņi var pat mēģināt savainot sevi, jo tā ir tāda biedējoša sajūta — zaudēt savas robežas, un viņi ir gatavi darīt visu, lai atkal tās sajustu

Ventspils 2.pamatskola ir starp tām skolām, kurā mācās arī bērni ar īpašām vajadzībām, tostarp tie, kam ir autisms. Kā norāda speciālās izglītības skolotāja Natālija Bernšteine, darbs nav viegls un vajag lielu pacietību, izpratni un zināšanas par to kā pareizi komunicēt un pasniegt mācību vielu.

Viņam galvenais ir vizualizācija. Piemēram, ja viņam dienasgrāmatā ir stundu saraksts - viņš var to nesaprast. Viņam to mācību priekšmetu vajag apzīmēt ar attiecīgu zīmējumu, piktogrammu. Piemēram, mūzika apzīmēta ar notiņu un tad viņš ātrāk orientējas. Tāpat arī sociālajā vidē — ar attiecīgu zīmējumu. Piemēram, ja viņam jāiet mazgāties, tas tiek apzīmēts ar dušu vai krānu - tad bērns uzreiz zina, kas viņam ir jādara. 

Rakstītā vārda tulkojums simbolu valodā ieviests 2011. gada Valsts izglītības un satura centra un Valsts izglītības attīstības aģentūras projektā, kur izglītības sistēmu veidoja kvalitatīvāku un atbilstošāku izglītojamiem ar funkcionālajiem traucējumiem. Tāpat, lai novērstu nepilnības, projektā uzklausīti rūgti stāsti no vecākiem, kuru bērniem konstatēts autisms. Lūk, kādas mātes stāsts:

“Mūsu novada skolā, līdztekus vispārizglītojošām programmām, ir licencēta arī speciālās izglītības programma. Tas gan netiekot reklamēts, jo skolas vadība atzīst, ka nav ieinteresēta, lai skolā parādītos bērni ar speciālām vajadzībām.”

Tikmēr Valsts izglītības satura centra (VISC) Speciālās izglītības nodaļas vadītāja Mudīte Reigase norāda, ka dažbrīd saņem sūdzības no bērnu vecākiem, kuri sūdzas par skolu attieksmi pret bērniem ar autismu, taču dažādu iemeslu dēļ vecāki neatklāj, kuras skolas tās ir.

Vecāki vienkārši bieži vien zvana un grib saprast kā šo situāciju risināt, bet nav gatavi, ka kāds no malas iejauksies šīs situācijas risināšanā. Tāpat ir bijuši gadījumi, kad bērnus ar autismu atsakās uzņemt pat speciālās izglītības iestādes, aizbildinoties ar bērnu uzvedības traucējumiem. 

Arī speciālās izglītības iestādēs pedagogi varbūt ne īpaši veiksmīgi risina problēmas un tad vecākam, piemēram, tiek pateikts, ka viņš bērnu var vest uz skolu tikai uz vienu stundu katru dienu. Vai, ka bērns tiek vests uz skolu vienreiz nedēļā. Tāda situācija nav pieļaujama, jo bērnam ir izglītības programma, viņam tāpat kā jebkuram citam bērnam ir tiesības apmeklēt skolu un saņemt atbilstošu izglītību. Reigase norāda, ka šie pārkāpumi ir novērsti un neesot jaunu ziņu, ka šāda speciālās izglītības iestāžu prakse atkārtotos. 

Protams, ir pozitīvie un uzteicamie stāsti, tomēr kopumā iekļaujošā izglītība bērniem ar autismu pašlaik nav izcilā līmenī un aizvien, kā norāda uzrunātie cilvēki, trūkst gan sabiedrības izpratnes, gan pieredzējušu cilvēku izglītības iestādēs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti