Bažas par jauno plūdu varbūtību Ogrē; pašvaldība sola stiprināt dambi

Ogrē pavasara plūdos pārrautais aizsargdambis arvien nav aizlāpīts, un iedzīvotāji bažījas, ka darbi šogad netiks pabeigti. Pašvaldība, kura turpmāk šo neizturīgo būvi apsaimnieko, gan sola pretējo un redzami darbi tikšot sākti tuvākajā laikā, kad pabeigs iepirkuma procedūras. Tieši materiālu iepirkumu un būvnieku sarunu procedūras reālos darbus plūdu riska vietā kavē. Dambja rekonstrukcija kopumā izmaksās gandrīz miljonu latu, no kuriem vairāk nekā 600 tūkstoši ir valsts finansējums.

Ogres upes krastā pie Norupītes esošās mājas ārēji šķiet atkopušās pēc traģiskajiem plūdiem aizvadītajā pavasarī, kad no upes sargājošo aizsargdambi pārrāva milzu ledus gabali un applūda vairāk nekā 30 mājsaimniecību. Cietušajās mājās ielikti logi, aiztaisīti ar ledus gabaliem izsistie caurumi, sakopti pagalmi. Taču iedzīvotājas Antras pagalma priekšā arvien veras milzu caurums jeb pārrāvums dambī, kas vietējos dara bažīgus, tuvojoties ziemai. „Es nezinu, vai zemes darbus un betonēšanas darbus var veikt mīnus grādos (..) Uz pāris dienām parādījās viens ekskavators, bet tagad jau trīs dienas nekas nav noticis. Par to ir vislielākās bažas," saka Antra.

Praktiski darbi šeit uz vietas sākti tikai aptuveni pirms divām nedēļām. Ainava ap aizsargdambi pa šo laiku ir izmainījusies, nocirsti koki, kas iepriekš traucēja pārvietoties ledum, savestas smiltis, taču aktīva rosība patiešām nav manāma. Aizsargdambis būvēts 60. gadu nogalē bez tehniskā projekta un ir vienkāršs uzbērums, kuru līdz šim neviens neapsaimniekoja. Turpmāk to pārvaldījumā pārņēmusi Ogres pašvaldība.

Domes izpilddirektors Pēteris Špakovskis skaidro, ka par valsts un pašvaldības piešķirto naudu plānots aizbērt pārrāvumus un stiprināt dambi ar akmeņiem, smilšu māla maisījumu un rievsienām. Bet otrajā kārtā pēc divām nedēļām uzsākšot būvēt papildu dambi un sūkņu staciju. Darbus varēšot turpināt arī ziemā. „Protams, dambja pārrāvuma vietas tiks aizbērtas viennozīmīgi un posms arī tiks stiprināts. Bet par sūknētavu, tas ir zem jautājuma zīmes, jo finansējumu saņēmām augustā un vai miljonu var apgūt pāris mēnešos, dabūt būvnieku un saprojektēt visu?" retoriski jautā Špakovskis, kurš norāda, ka tas tikai izskatās, ka nekas nenotiek.

Izpilddirektors vēl papildina, ka iepirkumiem ir ārkārtas statuss, taču zināmu daļu birokrātijas tas nesamazina, kaut svarīga katra diena. Viss dambis gan no jauna netiks pārbūvēts, bet pašvaldība pārliecināta, ka ar stiprināšanu būs gana, lai dambis plūdus izturētu.

Savukārt bijušais Rīgas HES inženieris Harijs Jaunzems, aplūkojot Norūpītes dambi, bijis izbrīnīts par līdzšinējo vienaldzību pret šo aplamo veidojumu. Tāpat inženieris pārliecināts, ka plūdu riska pārvaldība jāuzlabo valsts līmenī. „Šie dambji nav bijuši ekspluatēti visu šo laiku, var redzēt apkārt, ka tie aizauguši ar kokiem, kurus tagad zāģē. bet nu acīmredzot līdz šim tiem dambjiem nav bijis saimnieka. Bet es domāju, jebkurai pašvaldībai [ir pienākums] rūpēties par savu iedzīvotāju aizsardzību, plūdiem jāpievērš liela uzmanība," kritisks ir Jaunzems.

Pašvaldība novērojusi, ka vietā, kur Ogres upe ietek Daugavā, izveidojušās lielas smilšu sēres, kuras pie lieliem plūdiem turpmāk liegtu ledum brīvi iziet, taču tā teritorija tas ir valsts īpašums, kurā šogad darbi nenotikšot.

Saistītie raksti
Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti