Baltijas ceļa gadadienā notiks jūras krasta sakopšanas talka

23. augustā, turpinot Baltijas ceļa tradīcijas, Salacgrīvas novada ļaudis rīkos jūras krasta sakopšanas talku visas savas piekrastes garumā – no Igaunijas robežas līidz Duntei.

"Salacgrīvas novads var lepoties ar otru garāko piekrastes joslu Latvijā. Tomēr gribētos būt uzmanīgam ar frāzi "var lepoties". Dzīvē dažreiz iznāk, ka nemaz tik ļoti nevar lepoties," pavēstīja viens no talkas organizatoriem Dzintris Kolāts.

Jūra izmet malā visādas drazas. Katru dienu. Savu daļu atstāj cilvēki. Arī katru dienu. No formālā skatu punkta sakopšanu sarežģī tas, ka juridiski piekrastes josla atrodas valsts, nevis pašvaldības jurisdikcijā, stāsta Kolāts.

Vasaras sezonai beidzoties, dažviet paveras gana nepievilcīga aina – plastmasas un stikla pudeles, iesaiņojumi, pa apavam vai apģērba gabalam un vēl citi atradumi. Mazliet labāka situācija ir ap oficiālajām peldvietām. Citur kāds entuziasts savāc. Taču tas nemaina kopainu.

"Var teikt – valstij tas pieder, lai valsts arī gādā. Vai arī - kādēļ man kaut kas jāvāc, ja es neko neesmu atstājis? Maza pareizības kripata ir katrā apgalvojumā, tikai tādi scenāriji neko nemaina. Kādam ir jāsāk. Un tas kāds esam mēs – novada krasta ļaudis."

Tādēļ radās ideja visas Salacgrīvas novada piekrastes garumā sarīkot krasta sakopšanas talku no Igaunijas robežas līdz Duntei. Nosacīti tiek ierosināts to darīt augusta priekšpēdējā sestdienā, kas šogad iekrīt 23.augustā, kas, kā zināms, ir arī Baltijas ceļa atceres diena. Arī piekraste ir tāds simbolisks Baltijas ceļš. Šodien un šeit, turpina idejas autors Kolāts:

"Vienkāršais scenārijs ir piekrasti sadalīt noteiktos nogriežņos. Katrā no tiem atbildību uzņemas iniciatīvas grupa, kura organizē ļaudis. Pašvaldība apņemas sagādāt maisus. Atkritumu apsaimniekotājs "ZAAO" solījis satalkoto aizvest. Talkas sākums 11.00. Puiši un meitenes nostaigā savu gabalu, savāc drazas maisos un novieto iezīmētās vietās. Noslēdzot neliels cienasts un, kā piekrastē mēdz teikt – "lielīšanās". Un, protams, gandarījums."

Organizējot darbus, noskaidrots, ka ir vietas, kur krasts regulāri tiek sakopts jau tagad. Protams, ka cilvēkiem tādā gadījumā nekur formāli nav jādodas, ja nu vienīgi nopeldēties un papriecāties par tīro pludmali.

Ir arī vietas, kur stāvoklis smags, piemēram, jūras krastam tuvajos auto stāvlaukumos.

Prieks, ka ideja guva lielu atsaucību, piekrišanu un papildus priekšlikumus. Palīgos pieteikušies arī sabiedrībā labi zināmi cilvēki – hokeja lielmeistars Arturs Irbe, Latvijas Radio vadītājs Jānis Siksnis, ekspremjers Indulis Emsis, advokāts Olavs Cers un daudzi citi. Tāpat arī atsaucīgi bija piekrastes kempingi, viesnīcas, atpūtas vietas – Kapteiņu osta, Krimalnieki, Klintis, Muižuļi, Minhauzena muzejs, Korķi un citi.

Sadodamies rokās, kā pirms 25 gadiem, un izdarām," apņēmīgs ir talkas organizators Kolāts.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti