Iemesls Saeimā iesniegtajam priekšlikumam esot
baltalkšņu invāzija Latvijā, kas negatīvi ietekmējot upju ekosistēmu.
Daudzu upju krasti iebrūk, tiek aprakti gultnē esošie akmeņi, kas līdz šim dabā kalpojuši kā attīrīšanas iekārtas ūdens tilpnēs.
Hidrobiologs Andris Urtāns stāsta, ka šobrīd aptuveni piektā daļa no alkšņiem ir trupes skarti. “Iekrītot ūdenī, tie sāk sadalīties, skaloties, un tas skābeklis, kas ir upē, lai palīdzētu attīrīt cilvēka radīto piesārņojumu, tas tiek izmantots, lai sadalītu trupes skarto baltalkšņu masu. Tas viss uzliek upei pamatīgu slodzi.”
Urtāns uzskata, ka citi koki nebūtu jāizzāģē, jo tie tik bieži upēs neiegāžas, tādēļ Saeimas deputāts, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Armands Krauze uzver, ka vēl tiks spriests par to, vai plānotajās baltalkšņu kailcirtēs nevajadzētu noteikt par pienākumu to, ka tādi koki kā, piemēram, ozoli un liepas tomēr būtu jāsaglabā, turpretī baltalkšņi kaitējot upēm: “Baltalkšņi krīt iekšā upēs, veido aizsprostojumus, mainās upes gultne, pazūd zivju nārsta vietas, un rezultātā cieš daba, skatoties no zivsaimniecības puses.”
Savukārt citi eksperti uzskata, ka
šāds priekšlikums ir veids, kā atgriezties pie likumīgas koku izciršanas Latvijas teritorijā.
Lelde Eņģele, Vides konsultatīvās padomes pārstāve, stāsta, ka Saeimā iesniegtais priekšlikums, ja tas netiks grozīts, pieļaus iespēju baltalkšņu kailcirtes līdz pat piecu hektāru apmērā: “Protams, krastmalas nevajag vienmēr un visur atstāt savā vaļā. Tās var un vajag kopt, bet tas ir atļauts arī pašreizējos normatīvos. Ir atļautas kopšanas cirtes un sanitārās cirtes 10 metru joslā, 50 metru joslā ir atļautas izlases cirtes. Vispirms būtu jābūt konkrētiem datiem un pierādījumiem, ka pašreizējās cirtes ir nepietiekamas ūdens kvalitātes nodrošināšanai.”
Eņģele uzskata, ka priekšlikums Saeimā tiek virzīts pārāk sasteigti un nav dzirdēts par šāda veida cīņu ar baltalkšņiem citās Eiropas valstīs.
Gala lēmumu par grozījumiem aizsargjoslu likumā pieņems Saeima, taču zināms, ka diskusija ekspertu līmenī par to, vai kailcirtes ir labākais un vienīgais risinājums, nav bijusi pietiekama.
