Rīta Panorāma

Laika ziņas

Rīta Panorāma

Kosmoss! Noķer VIP biļetes, un dodies uz finālu!

Konflikts baltalkšņu dēļ

Baltalkšņu izciršana raisa konfliktus

Saeimā iesniegtais priekšlikums par kailcirtēm upju malās izraisa diskusijas par to, kuram tas nāk par labu. Baltalkšņi nelabvēlīgi iespaido upju ekosistēmu, taču citi eksperti uzskata, ka iesniegtais priekšlikums ir mēģinājums atrast likumīgu veidu, kā masveidā izzāģēt kokus.

Iemesls Saeimā iesniegtajam priekšlikumam esot

baltalkšņu invāzija Latvijā, kas negatīvi ietekmējot upju ekosistēmu.

Daudzu upju krasti iebrūk, tiek aprakti gultnē esošie akmeņi, kas līdz šim dabā kalpojuši kā attīrīšanas iekārtas ūdens tilpnēs.

Hidrobiologs Andris Urtāns stāsta, ka šobrīd aptuveni piektā daļa no alkšņiem ir trupes skarti. “Iekrītot ūdenī, tie sāk sadalīties, skaloties, un tas skābeklis, kas ir upē, lai palīdzētu attīrīt cilvēka radīto piesārņojumu, tas tiek izmantots, lai sadalītu trupes skarto baltalkšņu masu. Tas viss uzliek upei pamatīgu slodzi.”

Urtāns uzskata, ka citi koki nebūtu jāizzāģē, jo tie tik bieži upēs neiegāžas, tādēļ Saeimas deputāts, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Armands Krauze uzver, ka vēl tiks spriests par to, vai plānotajās baltalkšņu kailcirtēs nevajadzētu noteikt par pienākumu to, ka tādi koki kā, piemēram, ozoli un liepas tomēr būtu jāsaglabā, turpretī baltalkšņi kaitējot upēm: “Baltalkšņi krīt iekšā upēs, veido aizsprostojumus, mainās upes gultne, pazūd zivju nārsta vietas, un rezultātā cieš daba, skatoties no zivsaimniecības puses.”

Savukārt citi eksperti uzskata, ka

šāds priekšlikums ir veids, kā atgriezties pie likumīgas koku izciršanas Latvijas teritorijā.

Lelde Eņģele, Vides konsultatīvās padomes pārstāve, stāsta, ka Saeimā iesniegtais priekšlikums, ja tas netiks grozīts, pieļaus iespēju  baltalkšņu kailcirtes līdz pat piecu hektāru apmērā: “Protams, krastmalas nevajag vienmēr un visur atstāt savā vaļā. Tās var un vajag kopt, bet tas ir atļauts arī pašreizējos normatīvos. Ir atļautas kopšanas cirtes un sanitārās cirtes 10 metru joslā, 50 metru joslā ir atļautas izlases cirtes. Vispirms būtu jābūt konkrētiem datiem un pierādījumiem, ka pašreizējās cirtes ir nepietiekamas ūdens kvalitātes nodrošināšanai.”

 Eņģele uzskata, ka priekšlikums Saeimā tiek virzīts pārāk sasteigti un nav dzirdēts par šāda veida cīņu ar baltalkšņiem citās Eiropas valstīs.

Gala lēmumu par grozījumiem aizsargjoslu likumā pieņems Saeima, taču zināms, ka diskusija ekspertu līmenī par to, vai kailcirtes ir labākais un vienīgais risinājums, nav bijusi pietiekama.
 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt