Bakteriālās iedegas buferzona - trīs kilometru apkārtnē

Tukuma novadā augļkokiem bīstamā bakteriālā iedega ierobežota, tomēr divu gadu garumā reģionā būs karantīnas zona trīs kilometru rādiusā, kuru Valsts augu aizsardzības dienests regulāri apsekos un ņems paraugus. Lai arī šajā karantīnas teritorijā nav lielu augļu dārzu un kokaudzētavu, tālāk aiz buferzonas ir Pūres dārzkopības pētījumu centrs, kur atrodas vietējo šķirņu ģenētisko resursu kolekcija.

Bīstama augļu koku slimība - bakteriālā iedega - šomēnes konstatēta Tukuma novada Slampē, pašvaldības apstādījumos. Slimība atrasta divos savstarpēji tuvā attālumā no bumbierēm ņemtos paraugos. Un Valsts augu aizsardzības dienestā pieņemts lēmums par fitosanitāro pasākumu piemērošanu, proti par inficēto koku izciršanu, kā arī noteikta buferzona ap šiem kokiem trīs kilometru rādiusā.

„Šajā teritorijā noteikti vairāki ierobežojumi, galvenais ierobežojums ir bakteriālo iedegu saimniekaugu, kas ir ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādži, klintenes un citi, to ziedēšanas laikā un divas nedēļas pēc tā šajā zonā nedrīkst nedz ievest, nedz izvest bišu saimes,” stāsta Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele.

Pasākumi jāievēro līdz laikam, kad buferzonu atzīs par brīvu, kas parasti ir divus gadus, kuros dienesta inspektori pastiprināti veiks pārbaudes apkārtnes dārzos un publiskajos apstādījumos. Slimības pazīmes - koku jauno dzinumu zaru gali nobrūnē un to galā veidojas kas līdzīgs āķim. Taču nedz lapas, nedz augļi no koka nekrīt. Iepriekšējoreiz slimība konstatēta Latvijā tikai 2007.gadā Zemgalē, Jelgavas un Dobeles pusē.

„Tiem, kuri audzē šos saimniekaugus, īpaši ābeles un bumbieres, tas varētu būt diezgan sāpīgi, ja tiek atrasta dārzā šī slimība. Jo vienīgais, kā to var ierobežot, ir koku izzāģēšana un sadedzināšana. Nelīdz nekādi aizsardzības līdzekļi. Tāpēc sevišķi uzmanīgiem būtu jābūt tiem, kam ir augļu dārzi komerciāliem nolūkiem, jāseko līdzi situācijai dārzos,” uzsver Šķupele.

Konstatētās slimības teritorijā gan nav lielu augļudārzu, taču aiz buferjoslas tālāk atrodas Pūres dārzkopības pētījumu centrs, kurā pašlaik iedzīvotāji aktīvi taujājot, vai slimība ietekmē augļus. Eksperti uzsver, ka tas cilvēka veselībai nekādi nekaitē.

Pūres pētījumu centram gan būtiski, lai iedega nekādā gadījumā neizplatās, jo tur atrodas arī genofonda dārzs.

Slimība, visticamāk, ienākusi no Lietuvas, kur tā ir izplatīta un diezgan neierobežota, secina centra augļkoku pētniece Inese Drudze. „Mūžīgi ir jāglabā mūsu šķirnes kolekcijās un mums ir pastiprināta kontrole, vienkārši profilaktiski. Un bakteriāla iedegai ir pastiprināta kontrole, jo Latvija līdz šim skaitījusies no šīs slimības brīvā zona. Tam ir vairāk ekonomiski iemesli, kādēļ ir izdevīgi būt no slimības brīvajā zonā - atviegloti noteikumi stādaudzētavām un vieglāk var tos realizēt uz tām zemēm, kur šī slimība eksistē,” skaidro Drudze.

Lai gan eksperti secina, ka slimība, visticamāk, nav tālāk izplatījusies, Valsts augu aizsardzības dienests aicina iedzīvotājus ziņot, ja manīts kāds aizdomīgs zars dārzā vai apstādījumos, jo inspektori turpinās veikt pārbaudes uz šo slimību vēl divus gadus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti