Kā liecina informācija Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) mājaslapā, visās infekcijas vietās ap bakteriālās iedegas perēkli noteikta buferzona trīs kilometru rādiusā, savukārt inficētie augļu koki tiek iznīcināti.
Infekcijas buferzonā noteikti arī citi ierobežojumi. Bakteriālās iedegas saimniekaugu - bumbieru, ābeļu, pīlādžu, klinteņu - tuvumā aizliegts izvietot bišu stropus.
Kopumā VAAD inspektori šajā sezonā veikuši 1154 pārbaudes bakteriālās iedegas atklāšanai. Pārbaudes VAAD veica komercdārzos, piemājas dārzos, apstādījumos, stādu audzētavās un savvaļā. Veicot pārbaudes, noņemti 512 paraugi, bakteriālā iedega konstatēta 22 paraugos.
Latvijā bakteriālā iedega pirmo reizi konstatēta 2007.gada jūlijā, kad 26 šīs slimības perēkļus VAAD inspektori atklāja Zemgales, Rīgas, Latgales un Dienvidkurzemes reģionos. 2011.gadā atklāts tikai viens perēklis Zemgalē, bet 2012.gadā bakteriālā iedega Latvijā netika konstatēta.
Slimība bojā ābeles, bumbieres, krūmcidonijas, korintes, pīlādžus, vilkābeles un klintenes. Slimība nav bīstama ķiršiem, plūmēm, ogulājiem un etiķkokiem.
Bakteriālā iedega ir augļu koku slimība, ko izraisa baktērija "Erwinia amylovora". Tā viegli izplatās ar vēja, kukaiņu, putnu un citu pārnesēju palīdzību. Siltā un mitrā laikā šīs baktērijas strauji vairojas un ilgāk izdzīvo ārpus auga. Raksturīgākie šīs slimības simptomi ir dažu vai visu ziedu novīšana, pumpuru, lapu un augļu nobrūnēšana. Pavasarī šīs slimības māktie augi izskatās kā deguši vai sala bojāti.
Bakteriālo iedegu var apkarot, tikai izcērtot un iznīcinot inficētos un apkārt esošos kokus.
