Jau vairākas dienas Grobiņā notiek mācības par bioloģisko lauksaimniecību, stāsta SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" Liepājas biroja uzņēmējdarbības konsultants Aleksejs Kačanovs. Mācības notiek Lauku attīstības programmas ietvaros. Liepājas pusē lauksaimniekiem šogad tās ir pirmās mācības.
„20 dienu laikā lauksaimnieki apgūst dažādas teorētiskas un praktiskas zināšanas, piesaistot dažādus lektorus par dārzkopību, lopkopību, garšaugiem un tā tālāk," saka Kačanovs.
Ārstniecisko augu vai garšaugu audzēšana ir viena no mācību tēmām bioloģiskajiem lauksaimniekiem. Te savā pieredzē un zināšanās dalās Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Agrotehnikas bioloģijas institūta lektore Marta Liepniece. Viņa novērojusi, ka
pēdējā laikā arvien mazāk skeptiski, klausoties šo tematu, kļūst gados jauni cilvēki, kuri arvien vairāk sāk interesēties par veselīgu dzīves veidu.
„Lekcijās ejot, es varu pateikt, ka ir tādi, kuri sāka jau 90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā," klāsta Liepniece. "Arī es tad sāku pievērsties bioloģiskajai lauksaimniecībai. Ir izveidojusies veselta interesentu grupa, kas jau nopietni veido garšvielu maisījumus, audzē tējas. Tā tas notiek visā Latvijā.
Viņi mēģina aizpildīt šo tirgus nišu, kas nav pārāk liela. Tās nav tonnas, bet tā ir kvalitāte. Attīstība turpinās, jo tā tiek pakāpeniski piedāvāta kā eksporta prece," pauž Liepniece.
Viņa uzskata, ka ārstniecisko augu un garšaugu audzēšana kļūst par cilvēku dzīves veidu. Salīdzinoši nesen mājražošanai un garšaugu maisījumu veidošanai pievērsās nu jau bijusī latviešu valodas skolotāja no Embūtes pagasta Ineta Jurķe-Miķelsone. Pagaidām viņa savus maisījumus tirgo tuvākā apkārtnē, pārsvarā piedaloties tirdziņos un tūrisma aktivitātēs novadā.
Viņa uzskata, ka cilvēkiem šajā laikā ir jābūt spējīgiem apgūt ko jaunu, arī mainīt nodarbošanos.
„Sakām tā, ka burkāni un tomāti palika pāri, sapratām, ka var žāvēt un maisīt. Pirmais ir ''Raibais''. Sākām piedāvāt draugiem, radiem kaimiņiem, kas ir vēl arvien dzīvi un veseli," saka Jurķe-Miķelsone.
Tā, citu mudināta, Ineta ar savu dzīvesbiedru turpina nodarboties ar garšaugu maisījumu gatavošanu.
„Tur nav nevienas sastāvdaļas, kas nevar izaugt Latvijā. Ir piecpadsmit dažādi veidi," pauž skolotāja.
Iedvesmu un zināšanas apmācībās bioloģiskiem lauksaimniekiem smeļas arī lavandas audzētāja no Grobiņas novada Zane Gusta. Viņa ir ceļā uz bioloģiskās saimniecības statusa iegūšanu. Bioloģisko sertifikātu plānots iegūt pēc diviem gadiem.
„Tās ir obligātās prasības," apliecina Gusta. "Arī pārejas periodā uz bioloģisko saimniekošanu ir daudz birokrātijas. Ja man pašai liekas, ka es saimniekoju bioloģiski, tad tomēr ir daudzas nianses, kam es nebiju pievērsusi uzmanību," saka lavandas audzētāja.
Sākts no mazumiņa, bet tagad jau tie ap 7000 lavandas stādu, stāsta Zane. Līdztekus lavandas audzēšanai un rotaļlietu veidošanai ar lavandas pildījumu Zane domā, kā lavandu izmantot pārtikā.
„Sāksim šogad iegūt ēteriskās eļļas. Mēģināsim lauzt stereotipu par to, ka lavanda ir lietojama tikai kosmētikā vai ir ārstniecības augs, bet tā ir izmantojama arī pārtikā. Es gribu radīt bezatlikuma tehnoloģiju, lai nekas netiktu izmests ārā, bet izmantot simtprocentīgi," norāda Gusta.
Viņa ar savu ideju startējusi konkursā „Laukiem būt”, prezentējot žūrijai lavandas grillējamos kociņus gaļas ēdienu gatavošanai, kā arī lavandas - ķirbju un lavandas - ābolu ievārījumu. Zane spriež, ka tas varētu būt jaunatklājums gardēžiem un dažādos Latvijas virtuvi. Paralēli šīm aktivitātēm notiek darbs, lai attīstītu lauku tūrismu.
