Slocenes augštecē ūdens ir tīrs un par piesārņojumu it kā nekas neliecina, tomēr apkārtējo māju iedzīvotājiem logus atvērt izdodas reti. „Kad ir bezvējš, tad nejūt, bet tiklīdz uznāk vēja pūsma, viss te smird un pat dzīvoklis. Nevar taisīt logu vaļā,” stāsta Salas ielas iedzīvotāja Inese.
Mazliet tālāk, Šlokenbekas ezera krastā, kur ietek Slocenes upe, ūdens jau ir netīrs, bet nepatīkamās smakas visasākās esot tieši vakaros. „Pagājušajā vasarā arī bija, bet ne tik bieži. Šovasar, it sevišķi pēdējo divu nedēļu laikā, diezgan bieži. Un ik pa laikam tā,” stāsta Salas ielas iedzīvotāja Ruta.
Visu nedienu cēlonis ir notekūdeņi, kas no attīrīšanas iekārtām „Tīle” ieplūst Slocenes upē. It kā attīrītais ūdens veido gaišus plankumus, un nepatīkamā smaka jūtama jau pa gabalu.
„Šajā jautājumā varbūt ir vairāki iemesli, bet viens no iemesliem ir „Tukuma piena” piesārņojums, kas mazliet pārsniedz normas, ko viņi drīkst ielaist „Tukuma ūdens” tīklos,” skaidro „Tukuma ūdens” valdes loceklis Ainārs Feldmanis.
Savukārt AS „Tukuma piens” direktors Ints Poškus norāda - pašlaik neesot pierādījumu, ka pie izveidojušās situācijas vainojams „Tukuma piens”, turklāt ar „Tukuma ūdeni” noslēgts līgums par notekūdeņu priekšattīrīšanu. Uzņēmumā esot nomainīti iekārtu mazgāšanas līdzekļi, bet nekādas papildu iekārtas netikšot uzstādītas.
Ventspils reģionālajā vides pārvaldē skaidro, ka atkārtoto analīžu rezultāti būs zināmi jaunnedēļ, bet jau šobrīd varot teikt - lielam satraukumam neesot pamata. „Tā ir tehnoloģiska problēma. Sezonāls apgrūtinājums, ar ko attīrīšanas iekārtas tiek galā, bet lēnām,” stāsta Ventspils reģionālās vides pārvaldes direktore Inguna Pļaviņa. Samazinoties fosfātu daudzumam, neciešamais aromāts varētu pazust apmēram nedēļas laikā.