ĪSUMĀ:
- Kādēļ sāls cilvēkam vispār nepieciešams?
- Cik atklāti sāls daudzumu norāda ātrās ēdināšanas restorāni?
- Analīzes atklāj, ka realitātē sāls maltītēs ir vairāk, nekā raksta ražotāji.
- Uzņēmēji lielajā sāls daudzumā vaino konkurenci un vajadzību pēc noteiktas garšas.
No dārguma par veselības grāvēju
Lai gan ikdienā pirmā asociācija ar sāli, visticamāk, būs mazs garšvielu trauciņš uz pusdienu galda, šis dabā atrodamais minerāls spēlē būtisku lomu gan mūsu ķermeņa, gan arī civilizācijas attīstībā.
Ap 0,4% no mūsu ķermeņa masas ir nātrija hlorīds jeb sāls. Tātad, ja cilvēks, ir, teiksim, 70 kg smags, tajā, visticamāk, būs arī 280 gramu sāls.
Ko sāls organismā dara? Nātrijs palīdz vadīt nervu impulsus mūsu ķermenī – kontrolē garšu, smaržu un taustes procesus. Nātrija klātbūtne ir svarīga arī muskuļu saraušanās procesā, tostarp galvenā mūsu ķermeņa muskuļa – sirds – darbībā. Tātad bez tā noteikti nevarēs iztikt. Maņas būtu notrulinātas, bet nervu šūnas vienkārši nefunkcionētu.
Sāls bija arī revolucionārs pagrieziena punkts cilvēces vēsturē – pateicoties tam, ka mūsu priekšteči šo minerālu atklāja un sāka izmantot, beidzot bija iespējams pārtiku iesālīt un uzglabāt ilgāku laiku.
Izskaidrojums sāls funkcijai ir pavisam vienkāršs – nātrijs izvada ūdeni, bet, kur nav ūdens, tur mirst tajā dzīvojošās baktērijas.
Lai arī senos laikos sāls bija īpašs dārgums, kuru izmantoja pat kā norēķina veidu, mūsdienās tas mums apkārt ir tik daudz, ka mūs mudina sāls lietošanu ierobežot.
Gandrīz trīs ceturtdaļas no sāls, ko ikdienā lietojam, ir pārtikas sastāvā. Īpaši augsts tā patēriņš ir lielpilsētās, kur ikdienas ritms ir ātrs un atbilstoši tam tiek apmierināts arī izsalkums – žigli un pa ceļam.
Cik atklāti sāls daudzumu norāda ražotāji?
Lai noskaidrotu, cik daudz sāls ir Latvijas populārāko ātrās ēdināšanas iestāžu produktos, zinātniskajā institūtā BIOR tika nogādātas maltītes no šādiem uzņēmumiem: “Hesburger”, “McDonalds”, “Lido” un “Circle K”.
No “Hesburger” restorāna analizēm nodeva lielo “Hesburger” komplektu, no “McDonalds” – bigmaka komplektu, no “Circle K” – dubulto Kabanos hotdogu ar kečupu, majonēzi un sinepēm, no “Lido” – kartupeļu salmiņus, divas cūkgaļas kotletes, salātus un kečupu.
BIOR analīžu rezultāti tika salīdzināti ar pašu ēdinātāju sniegtajām norādēm par sāls daudzumu to maltītēs.
Tiesa, lai noskaidrotu ēdinātāju norādes, nācās papūlēties, jo ne visās tirdzniecības vietās tās bija brīvi pieejamas.
Latvijas likumdošana nosaka, ka obligātā informācija, kas patērētājiem sniedzama ēdināšanas uzņēmumos, ir produkta vai ēdiena nosaukums, sastāvdaļu saraksts, kā arī vielas vai produkti, kas izraisa alerģiju vai nepanesību, un ja nepieciešams – īpaši glabāšanas un lietošanas nosacījumi. Tiesa, vienīgais, kas obligāta norādāms rakstiski, ir informācija par vielām vai produktiem, kas izraisa alerģiju vai nepanesību. Pārējo iepriekšminēto informāciju, tostarp arī par ēdiena vai produkta sastāvu, tirgotājs drīkst sniegt mutiski pēc patērētāja pieprasījuma.
Apsekojot situāciju uz vietas, nākas secināt, ka restorānā “McDonalds” klātienē informācija par maltīšu uztuvērtību nav ieraugāma, taču mājaslapā viss ir uzskaitīts ļoti izsmeļoši – norādītas kalorijas, tauki, cukurs un sāls daudzums.
Restorānā “Hesburger” uz vietas ieraudzīt informāciju par ēdiena saturu sākotnēji neizdodas, taču pie kases var atrast grāmatiņu, kurā iespējams iepazīties ar visu produktu saturu, tostarp alergēniem un sāls daudzumu. No grāmatiņas izriet, ka visvairāk sāls no visām “Hesburger” maltītēm ir vrapos, kas ir šķietami viegls un diētisks ēdiens. Arī uzņēmuma mājaslapā ir pieejama informāciju par ēdienu sastāvu.
Savukārt restorānā “Lido” uz vietas ir norādītas ēdiena sastāvdaļas, bet ne to daudzums. Mājaslapas sadaļā “Ēdieni” informāciju par to uzturvērtībām nav atrodama, taču sadaļā “Uztura kalkulators” viss uzskaitīts izsmeļoši – kaloriju, tauku, ogļhidrātu, sāls un citu uzturvielu daudzums.
Līdzīga situācija ir arī degvielas uzpildes stacijās “Circle K” – informācija par ēdiena sastāvu uz vietas nav nekur skaidri pamanāma. Prasot pārdevējai, vai zināms, kas ir hotdoga sastāvā, skaidru atbilžu nav.
Norāda, ka esot pieejama grāmata, kurā rakstītas sastāvdaļas ēdieniem, bet, cik daudz hotdogos sāls, tauku un cukura, uzzināt neizdodas.
“Circle K” mājaslapas sadaļā “Mūsu produkti” atrodama informācija tikai par kafiju. Uzkodas pieminētas tikai tik daudz, ka ir, bet kādas un kāds ir to sastāvs, nav norādīts. Pat “Circle K” mājaslapā Norvēģijas tirgum, kur atrodas uzņēmuma mātes kompānija, nav atrodama informācija par sāls daudzumu, piemēram, hotdoga desiņā. Taču Zviedrijas mājaslapā informāciju par produktu sastāvu ar zināmu piepūli izdodas atrast.
No restorānu mājaslapās un klātienē pieejamās informācijas izriet, ka analīzēm nodotajos ēdienos būtu jābūt šādam sāls daudzumam: “Hesburger” maltītē – 4 grami sāls, “McDonalds” maltītē – 3,8 grami sāls, “Lido”– 7 grami sāls, “Circle K” (Zviedrija) – 5,6 grami sāls.
Ko atklāj analīzes?
BIOR rezultāti liecina, ka trijos no nodotajiem paraugiem realitātē sāls bija ievērojami vairāk, nekā norādīts mājaslapās. “Hesburger” komplektā sāls vismazāk – 4,2 grami, kas teju sakrīt ar mājaslapā norādīto informāciju. ”McDonalds” komplektā ir 4,7 grami – aptuveni par gramu sāls vairāk nekā mājaslapā norādītajā informācijā. ”Lido” maltītē ir 7,7 grami sāls, kas ir par 0,7 gramiem vairāk nekā norādīts mājaslapā. Savukārt vissāļākais ēdiens ir “Circle K” dubultais Kabanos hotdogs ar sinepēm, majonēzi un kečupu – 10 grami sāls. Tā ir divu dienu sāls norma, kas turklāt ir teju uz pusi augstāks sāls rādītājs nekā tas, kas norādīts mājaslapā.
Uzņēmējs vaino konkurenci
Ko par sāļajām maltītēm saka to uzņēmumu pārstāvji, kuru analizētajos ēdienos ir vislielākais sāls daudzums? Restorāna “Lido” Kvalitātes kontroles un produktu attīstības daļas vadītāja Ilze Briede sniedz rakstisku atbildi, piebilstot, ka jaunu produktu izstrādē ņem vērā uztura speciālistu ieteikumus.
“Mūsu uzņēmumā nepastāv “Sāls politika”, bet savus ēdienus gatavojam, strikti ievērojot “Pārtikas piedevu politiku”. Pēdējo piecu gadu laikā sāls daudzums mūsu ēdienos nav mainīts, jo jau sākotnēji izstrādātajās receptēs, kas ir Gunāra Ķirsona ģimenes mantojums, sāls tika iekļauts tikai tik, cik nepieciešams, lai nodrošinātu ēdienam bagātīgu garšu.
Kā zināms, lai kā vēlētos iztikt bez sāls, tas nav iespējams, ja vēlamies pasniegt patiesi gardu mājas ēdienu, skaidro "Lido" pārstāve.
Savukārt “Circle K” pārstāve, komunikācijas speciāliste Ieva Stūre norāda, ka viena no uzņēmuma ilgtspējības politikas sadaļām ir par veselīgu pārtiku. Viens no tās punktiem paredz arī to, ka ilgtermiņā pakāpeniski tiks samazināts sāls daudzums uzņēmuma tirgotajos pārtikas produktos. Lielo sāls daudzumu uzņēmējs saistot ar konkurenci tirgū: “Ja mēs samazināsim tikai savos pārtikas produktos, bet citi to nedarīs, tad pircējs vienkārši izvēlēsies mūsu produktu nepirkt, jo viņš ir pieradis pie noteikta sāls daudzuma.”
Tāpat Stūre piebilst, ka darbiniekiem var vaicāt pārtikas rokasgrāmatu, kurā norādīts kaloriju un pamatuzturvērtību daudzums. “Sāls daudzums tur vēl nav pievienots, bet no 1. novembra šī rokasgrāmata tiks papildināts. Šobrīd tiek strādāts pie tā.”
Tiesa, ne vienmēr ātrās uzkodas bijušas tik sāļas. Piemēram, pirms diviem gadiem britu mediji publicēja “McDonalds” ēdienu sastāva analīzi 1989. gadā. No tās izriet, ka 30 gadu laikā sāls un cukura daudzums produktos ir krietni pieaudzis. Piemēram, čīzburgerā reiz bija 0,4 grami sāls. Šobrīd tie ir 1,6 grami. “McDonalds” gan lepojas, ka 2005. gadā tas sāls daudzumu savos produktos samazināja par trešdaļu.
