Tā svars ir lielāks par kilogramu un to atrada Urālu universitātes ekspedīcijas grupa. Pētnieki meteorīta fragmenta tuvumā atrada vēl simtiem sīku šķembu, no kurām vairāk nekā 50 bija lielākas par centimetru.
Ekspedīcija meteorīta gabalu uzgāja svētdienas, 24. februāra vakarā un tas uzreiz nodots laboratorijā pētniecībai, lai būtu pēc iespējas mazāk oksidējies.
Jau vēstīts, ka 15. februāra rītā Krievijā, Urālu reģionā nokrita meteorīts. Tobrīd pasaules uzmanība tika pievērsta uzreiz diviem ar kosmosu saistītiem notikumiem. Ar lielu uzmanību tika sekots milzīga asteroīda lidojumam nepieredzēti tuvu Zemei, savukārt Krieviju pārsteidza ziņas par meteorīta nokrišanu Čeļabinskas tuvumā.
Meteorīta eksplozijā ievainojumus guva vairāk nekā tūkstoš cilvēku, sešās pilsētās tūkstošiem māju izbira logi vai tās kā citādi tika bojātas.
ASV kosmosa izpētes aģentūras eksperti ir parēķinājuši, cik liels tad īsti ir bijis objekts, kas nokrita pie Čeļabinskas un cik liela ir bijusi tā izraisītā sprādziena jauda. Šie dati ir ievērojami lielāki, nekā sākotnēji tika prognozēts. Proti, tagad tiek uzskatīts, ka kosmiskā objekta diametrs bijis aptuveni 17 metru, masa - ap desmit tūkstoši tonnu, bet sprādziena jauda sasniegusi pat 500 kilotonnas. Tas ir aptuveni 20 reizes vairāk nekā Hirosimas un Nagasaki atombumbu sprādzienu laikā radītā enerģija.
NASA eksperti arī aprēķinājuši, ka bolīds iegājis Zemes atmosfērā ar aptuveni 64 tūkstošu kilometru stundā lielu ātrumu un ir uzsprādzis aptuveni 19-24 kilometru augstumā. Kopš ielidošanas Zemes atmosfērā līdz sprādzienam pagājušas 32,5 sekundes.
NASA's meteorītu pētnieks Bils Kuks uzskata, ka Čeļabinskas tuvumā ir nokritusi atlūza no asteroīdu jostas, kas izvietota starp Marsu un Jupiteru. Kuks arī uzskata, ka šis ir bijis lielākais uz Zemes nokritušais debesu ķermenis kopš slavenā Tunguskas meteorīta 1908.gadā.
