ĪSUMĀ:
- Pētījumi rāda, ka siltākā laikā Covid-19 izplatības līmenis ir zemāks nekā aukstā laikā.
- Taču koronavīruss, atšķirībā no gripas, ir pārāk lipīgs, lai tas izzustu tikai uz siltās sezonas rēķina.
- Zinātnieki norāda, ka vasara nodrošina atelpas brīdi, kad nepieciešams sagatavoties jaunai cīņai rudens un ziemas sezonā.
- Līdz ar vakcināciju arvien vairāk cilvēku iegūs imunitāti pret Covid-19, tādēļ saslimšanas sekas nebūs tik smagas.
Pēdējā laikā par Covid-19 izplatības centriem pasaulē kļuvušas tādas salīdzinoši karstas valstis kā Indija un Brazīlija, tomēr kopējās tendences rāda, ka jaunais koronavīruss labāk izplatās vēsā klimatā.
Jo tuvāk ekvatoram, jo mazāka saslimstība
Vācijas, Ķīnas, ASV un Austrijas zinātnieku komanda nesen publicēja pētījumu žurnālā “Scientific Reports”, kurā bija pētīta saikne starp klimatu un Covid-19 izplatību. Zinātnieki secina, ka vasarā ir gaidāma saslimstības samazināšanās, bet ziemā vērojams Covid-19 izplatības pieaugums.
Zinātnieki norāda, ka Covid-19 ir mazāk izplatīts valstīs tuvāk ekvatoram, kur ir lielāks karstums un mitrums. Saskaņā ar viņu aprēķiniem, ar katru platuma grādu Covid-19 izplatības līmenis palielinās par 4,3%, rēķinot uz miljons iedzīvotāju. Tas nozīmētu, ka valstī, kas atrodas par 1000 km tuvāk ekvatoram, Covid-19 izplatības līmenim jābūt par 33% zemākam.
“Ņemot vērā mūsu pētījuma rezultātus, valstīm būtu jārēķinās ar Covid-19 gadījumu skaita samazināšanos vasarā un pieaugumu ziemā. Taču šie rezultāti nenozīmē, ka vasarā slimība pazudīs vai vispār neskars valstis, kas atrodas tuvāk ekvatoram.
Augstāka gaisa temperatūra un intensīvāks ultravioletais starojums vasarā var kalpot kā palīglīdzeklis sabiedrības veselības pasākumiem, lai ierobežotu SARS-CoV-2 izplatību,” raksta pētījuma autori.
Vasarā mazāk laika pavada telpās
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis apstiprina, ka šobrīd pieejamā zinātniskā informācija liecina par iespējamo infekcijas sezonālo raksturu. Viņš atsaucas arī uz kādu Ķīnas zinātnieku pētījumu, saskaņā ar kuru mūsu planētas dienvidu puslodē aukstajā sezonā saslimstība pieauga par gandrīz 60%, bet ziemeļu puslodē siltajā sezonā saslimstība samazinājusies par 46%.
“Jādomā, ka galvenais ar sezonu saistītais ietekmējošais faktors ir atšķirīgā cilvēku uzvedība,” spriež profesors Briģis.
Ziemā cilvēki vairāk laika pavada telpās, tuvāk cits citam, kas veicina elpošanas ceļu slimību izplatīšanos. Tāpat ziemā vērojama cilvēka imūnsistēmas novājināšanās, zemāks D vitamīna līmenis organismā. Piemēram, gripas sezonas intensīvākais posms ziemeļu puslodē ir no decembra līdz martam.
Koronavīruss nekur nepazudīs
Zinātnieki pieļauj, ka nākotnē šādas tendences varētu būt raksturīgas arī Covid-19, kas pastiprināsies gada aukstajā periodā. Taču tas nenozīmē, ka vasarā vispār nebūs jāuztraucas par koronavīrusa izplatīšanos.
“Domāju, ka SARS-CoV-2 nekur nepazudīs. Taču līdz ar vakcinācijas plašāku izplatību vairums cilvēku iegūs imunitāti pret Covid-19 un saslimšanas sekas nebūs tik smagas,” vēsta Tartu Universitātes biomedicīnas profesore, Igaunijas valdības padomniece Irja Lutsara.
“Iespējams, ka nākotnē SARS-CoV-2 būs vīruss, kas izraisa vieglu vai mērenu elpošanas ceļu infekciju. Taču tam būs vajadzīgs laiks.”
Lutsaras viedoklim piekrīt arī viņas kolēģis Tartu Universitātes virusoloģijas profesors Andress Merits. “Šķiet, ka Covid-19 ir sezonāls raksturs gan mūsu klimatā, gan tropu reģionā (par to liecina arī straujais saslimstības pieaugums Indijā, kur sākusies “gripas” sezona).”
Ietekmē dažādi faktori
Merits norāda, ka gadalaiku ietekme uz vīrusu izplatību ir sarežģīta parādība, kas līdz galam vēl nav izprasta. To ietekmē dažādi faktori, piemēram, gaisa temperatūra un mitrums, ultravioletais starojums, slāpekļa oksīda koncentrācija, cilvēku uzvedība atšķirīgos gadalaikos u.c.
“Neviens no šiem faktoriem pats par sevi vai kopā ar citiem “nenogalina” vīrusu. Taču tie ietekmē pamata reprodukcijas skaitli (R0), kas ziemā ir augstāks, bet vasarā – zemāks,” skaidro profesors Merits.
“Piemēram, gripai vasaras laikā šis skaitlis ir zems un slimība nevar izplatīties, jo katrs saslimušais inficē ne vairāk kā vienu cilvēku. SARS-CoV-2 vīrusam reprodukcijas skaitlis ir augstāks nekā gripai, turklāt to vēl vairāk palielina jaunās mutācijas. Sabiedrībā vēl nav sasniegta pietiekami liela imunitāte, lai samazinātu šo skaitli zem 1,” norāda Merits.
Sabiedrībā palielinās imunitāte pret Covid-19
“Pieņemsim, ka vasarā R0 ir par 40% zemāks nekā ziemā. Tātad, ja ziemā tas ir 3, tad vasarā tas būtu 1,8. Šie skaitļi nav absolūti precīzi, tas drīzāk ir mans minējums. Bet abos gadījumos R0 ir pietiekami augsts, lai infekcija turpinātu izplatīties, ja nekas netiktu darīts tās ierobežošanai.”
“Vasarā tam nav nepieciešami tik stingri ierobežojumi kā ziemā. Pagājušogad vasarā mums pietika ar testēšanu, izolēšanu un masu pasākumu aizliegšanu. Šovasar mums jārēķinās ar lipīgākiem vīrusa paveidiem, bet sabiedrībā ir arī daudz lielāka imunitāte.”
Igaunijā no 1,33 miljoniem iedzīvotāju 413 000 ir vakcinēti pret Covid-19, bet 127 000 iedzīvotāju ir pārslimojuši šo infekciju.
Merits spriež, ka līdz jūnija beigām imunitāti varētu iegūt 60 līdz 70% iedzīvotāju, tādēļ vasarā Covid-19 būs iespējams savaldīt ar salīdzinoši nelieliem ierobežojumiem.
Pusaudžu vakcinācija ierobežotu vīrusa izplatīšanos
Rudenī un ziemā gaidāma saslimstības palielināšanās, kam būtu laikus jāgatavojas.
“Mēs zinām, ka, piemēram, gripa, ir sezonāla, tādēļ vasarā mums ir laiks, lai līdz rudenim sagatavotu gripas vakcīnu. Taču šajā pandēmijā mums nav dots šāds pārtraukums,” secina Ilinoisas Universitātes pētnieks Gustavo Kaetano–Anoljess.
“Tādēļ varbūt mums derētu iemācīties, kā stiprināt savu imūnsistēmu, kamēr mēs cenšamies tikt līdzi koronavīrusa pārmaiņām.”
Igaunijas profesors Merits spriež, ka situācija oktobrī lielā mērā būs atkarīga no tā, vai vakcīnu pret Covid-19 būs saņēmuši arī bērni un pusaudži.
“Šobrīd mēs redzam, ka “Pfizer” vakcīnu varētu apstiprināt arī pusaudžiem vecumā no 12 līdz 15 gadiem. Tas atrisinātu lielu daļu problēmu,” secina profesors Merits.
