Statistika rāda, ka īpaši nemazinās ugunsgrēku skaits, kas saistīti ar dūmvadu degšanu. Šajā sezonā Talsu novadā jau bijuši divi šādi gadījumi. Pirmais jau 18. septembrī, kad skurstenī dega sodrēji, bet otrajā gadījumā radās sadūmojums nepareizi lietotas apkures ierīces dēļ. Ik gadu vairāk nekā 1000 ugunsgrēku Latvijā varētu nebūt, ja cilvēki laikus gatavotos apkures sezonai.
Pirmais tātad ir – iztīrām skursteni, tad salabojam krāsni, trešais darbs ir – satīrām savu apkārtni. Tad vēl ir sildierīces, ko mēs bieži vien apkures laikā izmantojam - notīrām putekļus, apskatāmies elektrības vadus,” darāmos darbus uzskaita Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Talsu daļas inspektore Dace Legzdiņa.
Skursteņu tīrīšanu vislabāk ir uzticēt sertificētam skursteņslauķim, jo viņš ne tikai iztīrīs dūmvadu, bet pārbaudīs arī krāsns stāvokli. Dūmvadi aizsērē lielākoties no nepareizas kurināšanas un nekvalitatīvu apkures ierīču dēļ, saka sertificēts skursteņslauķis Elijs Bite:
„Vismaz reizi gadā vajadzētu iztīrīt. Tur jāskatās cilvēkiem uz vietas, kādā veidā, cik bieži, kā tiek kurināts, un tad es apmēram skatos pa gadiem, kā viņiem ir, vai viņiem vajag biežāk, vai viņiem vajag retāk [tīrīt] un galvenais, lai nebūtu bīstamība.”
Valdemārpils iedzīvotājas Vijas Rudakas mājas skurstenis vienmēr tiek uzticēts profesionālim, tas nekad nav dedzis, jo vienmēr laikus iztīrīts. Viņa gan atzīst, ka skursteņslauķa pakalpojumam jāpiesakās laicīgi, jo Talsu novadā ir divi sertificēti profesionāļi, kuri mēneša laikā iztīra apmēram 100 objektu:
„Es domāju, ka jāpaļaujas vairāk uz profesionāli, tomēr viņš var uzkāpt uz jumta, var iztīrīt kvalitatīvi, paši mēs to nevaram izdarīt.”
Speciālisti uzsver, ka svarīgi ir izvēlēties pareizu malku, tā nedrīkst būt slapja. Vislabāk krāsni kurināt ar lapu koku malku. Ir jārūpējas par to, lai tiešā krāsns tuvumā nestāvētu malka, apģērbi vai kādi citi priekšmeti, kuri var aizdegties no karstuma, vai uzkrītot dzirkstelei. Tāpat noderīgi ir dūmu detektori, kas cilvēkus var paglābt no nelaimes naktī.
