Sadaļas Sadaļas

Atbilžu trūkums par seksuālo audzināšanu bērnus noved pie neatbilstošas informācijas internetā

Vairums vecāku uzskata, ka seksuālā izglītība skolā ir efektīvs veids, kā pasargāt bērnus no negribētas un nevēlamas seksuālas pieredzes, samazināt abortu skaitu un seksuāli transmisīvo saslimšanu un HIV izplatību, liecina SKDS veiktais pētījums. 

Tāpat citā pētījumā, aptaujājot pašus bērnus, secināts, ka, nesaņemot atbildes uz saviem jautājumiem skolā vai no vecākiem, bērni tās meklē internetā, kur saskaras ar vecumam neatbilstošu informāciju. 20% bērnu vecumā tikai līdz 12 gadiem atzinuši, ka ir redzējuši pornogrāfisku saturu internetā.  

Pētījumu centrs SKDS veicis pētījumu par vecāku uzskatiem, attieksmi un kompetencēm saistībā ar bērnu seksuālo audzināšanu. Pētījumā aptaujāti vairāk nekā 600 vecāki, kam ir bērni vecumā no 7 līdz 18 gadiem.

Viena no pētījuma autorēm Latvijas Universitātes Psiholoģijas nodaļas docente Ieva Stokenberga norāda, ka lielākā daļa vecāku apstiprinājuši dzimumaudzināšanas nepieciešamību un vecāku lomu tajā, tāpat 43% vecāku uzskata, ka šāds priekšmets iekļaujams skolu programmās.

Vecāki ar lielu pārliecību saka, ka viņu pienākums ir izglītot bērnus, bet tikai aptuveni puse saka, ka pārrunā ar bērniem šos jautājumus, un ne visiem bērniem šī pieredze bija veiksmīga, pastāstīja Stokenberga.

Viņa arī norādīja, ka vecāki mēdz pārvērtēt šīs sarunas, piemēram, uzskatot, ka pietiek ar sarunu par to, ka meita izaugs liela, satiks brīnišķīgu vīrieti un apprecēsies, un domā, ka nekas vairs nav nepieciešams.

Paralēli veikts arī Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pētījums, lai noskaidrotu, vai internets var būt alternatīvs informācijas avots par šo tēmu. Aptaujā 27% bērnu vecumā no 9 līdz 16 gadiem atzina, ka ir redzējuši seksuāla rakstura materiālus, turklāt arī 20% mazāku bērnu vecumā līdz 12 gadiem ir redzējuši pornogrāfisku saturu internetā. Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska secina, ka satraucošs fakts ir, ka 60% bērnu, lai arī bijuši satraukti par redzēto, ne ar vienu nav runājuši par to.

Jārēķinās, ka bērni meklēs vārdus, kas dzirdēti vai izlasīti, tāpēc Katkovska iesaka uzlikt drošas meklēšanas iestatījumus meklēšanas programmās un citās platformās, kas var pasargāt mazākus bērnus, piemēram, ja viņi meklēs, kas ir sekss, viņiem parādīsies izfiltrēti rezultāti.

Taču ir nepieciešams arī audzinošs darbs, nevar paļauties, ka uzlikts filtrs un tehnoloģijas vienas pašas visu izdarīs, norāda Katkovska.

Savukārt tiesu psiholoģijas eksperte Dace Landmane, kas ikdienā strādā ar bērniem, kuri cietuši no seksuālās vardarbības vai ir ar savam vecumam neatbilstošu seksuālu uzvedību, secina, ka vecumam neatbilstoša informācija lielā mērā ietekmē bērnu psihi un emocijas.

Latvijā pētījums par emocionālo stāvokli liecina, ka bērni, kas internetā atraduši neatbilstošu informāciju, ir  apjukuši, viņi nobīstas, jūtas vainīgi, ka kaut ko darījuši nepareizi, viņiem ir kauns, un līdz ar to pieaugušie par to neuzzina. Lielāks risks ir bērniem līdz 12 gadu vecumam, stāsta Landmane.

Viņa gan aicina ar bērniem pārrunāt ne tikai seksuālus jautājumus, ar bērniem jārunā, jāveido savstarpējā sapratne, cieņa, uzticība un draudzība.

Drošāka interneta centrs vēl aicina iedzīvotājus ziņot, ja pamana interneta vidē pornogrāfiskus materiālus bez vecumu ierobežojoša brīdinājuma, kas atbilstoši Latvijas likumdošanai ir nelegāls saturs un nedrīkst būt pieejams bērniem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt