Atbalstu pēc spontānā aborta meklē desmitā daļa ģimeņu

Latvijā katru gadu 15% bērnu nepiedzimst spontānā aborta dēļ. Pēc mazuļa zaudējuma gandrīz vienmēr ir emocionāla spriedze, bieži vajadzīgs ne tikai tuvu cilvēku atbalsts, bet arī profesionāļu palīdzība. Latvijā ik gadu ir vairāk nekā 3000 spontāno abortu, tomēr lielākā daļa cilvēku nemeklē profesionāļu palīdzību.

“Man bija ļoti liela vainas sajūta, un sāpes par zaudējumu bija ļoti lielas,” stāsta Inese, kura pirms diviem gadiem piedzīvoja spontāno abortu.

Viņa nezināja, ko darīt tālāk: “Man patiešām bija bail, kā es ar to tikšu galā. It kā es saprotu, ka kaut kā tam visam ir jāatrisinās, bet es pati nespēju to izdarīt, arī cilvēki man blakus nespēja palīdzēt.”

Mazuļa zaudējums gandrīz vienmēr atstāj negatīvu iespaidu gan psiholoģiski, gan emocionāli. “Tas rada pastiprinātu trauksmi, nedrošības sajūtu - kas ar mani ir tik slikts, kādēļ es nespēju iznēsāt bērniņu, kādēļ  tieši ar mani tā notiek,” norāda Rīgas Dzemdību nama vecmāte un psiholoģe Laila Laganovska.

Līdzīgas izjūtas piedzīvoja arī Inese: “Bija šoks un milzīgs pārsteigums, bija jautājums - kāpēc tā varēja notikt, ja jau reiz viss bija labi.”

Inese nav vienīgā, kurai pēc bērna zaudējuma ir nepieciešams profesionāls atbalsts. Latvijā katru gadu ir vairāk nekā 3000 spontāno abortu. Bet krīzes grūtniecības centrā vēršas tikai 300 cilvēku gadā. Tā turklāt ir viena no nedaudzajām vietām, kur var saņemt konsultatīvu palīdzību pēc spontānā aborta.

“Pēc aborta, spontānā aborta vai pāragras bērna nāves ir palīdzības programma “Ceļojums”, tā ir 10 soļu programma. Te nav tikai runa par sievietēm, tā ir arī par bērna tēviem un arī, ja tas nepieciešams, citiem tuviniekiem, kas piedzīvo pēc aborta sindromu,” centra vadītāja Judīte Briede-Jureviča.

Sarunās ar speciālistiem pievēršas dusmām, sērošanas procesam, skumjām, zaudējuma pieņemšanai, ierastās dzīves turpināšanai un citiem tematiem. Nodarbības ir bezmaksas, bet krīzes centru uztur cilvēku ziedojumi.

Inese konsultācijās atbrīvojās no sāpēm un turpina dzīvot tālāk: “Tā nevar teikt, ka nemaz neatcerētos to, kas ir noticis. Protams, ka par to atceras un varbūt atceras katru dienu vairākas reizes, bet ar to ir iespējams sadzīvot, un tas vairs netraucē ikdienas dzīvei.”

Ārsti norāda, ka pēc spontānā aborta ne vienmēr vajadzīga profesionāla palīdzība, dažreiz pietiek ar sarunām ar tuviniekiem. Tomēr Latvijas pieredze rāda, ka vairumam konsultācija ir nepieciešama. Atbalstu spontānā aborta gadījumā var saņemt ne tikai Krīzes grūtniecības centrā, bet arī pie ginekologiem, vecmātēm, psihologiem, psihoterapeitiem, kā arī dažādos interneta forumos.

Iepriekš LTV raidījums "Saknes debesīs" vēstīja par sabiedrisko iniciatīvu "Zvaigžņu bērns", kas cīnās par visu vecāku tiesībām cieņpilni atvadīties no mirušā bērna, veidojot Dvēseļu dārzu Torņakalnā, Rīgā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti