Ikvienam ir jāveic regulāras sirds veselības pārbaudes un ikdienā jārūpējas par savu veselību, uzsvēra Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatoriskās un diagnostiskās nodaļas vadītāja, asociētā profesore Iveta Mintāle.
Orleāne skaidroja, ka problēma, kas norāda uz sirds veselības traucējumiem, bet kuru visbiežāk nepamana, ir asinsspiediena paaugstināšanās.
“Bieži vien asinsspiediens paaugstinās pakāpeniski un cilvēks adaptējas tam procesam.
Tad, kad jau ir blaknes, kas saistītas ar citu orgānu bojājumu šī asinsspiediena dēļ, tad tikai pamana to, ka īstenībā ir spiediens augstos ciparos un atstājis sekas," viņa norādīja.
Otrs faktors, ko cilvēki bieži nepamana, ir sirds ritma problēmas. "Ir ritma traucējumi, kas varbūt izpaužas kā galvas reiboņi, kā nespēka epizodes, smagākos gadījumos tās ir īsas bezsamaņas epizodes.
Cilvēki to saista ar nogurumu, ar karstu laiku, ar neēšanu vai pārēšanos vai vēl kaut ko, parasti noraksta uz tādām lietām, kas varbūt varētu izraisīt šādas parādības, bet nav tik bīstamas, kādi ir sirds ritma traucējumi,” skaidroja Orleāne.
Tāpēc ir ieteicams veikt regulāras profilaktiskas sirds veselības pārbaudes. Regularitātes biežums ir atkarīgs no vecuma. Jauniem cilvēkiem, piemēram, elektrokardiogrammu pietiek veikt reizi piecos gados, cilvēkiem pēc 50 gadiem – reizi gadā. Vienlaikus jāņem vērā, ka šis izmeklējums neparāda pilnīgi visu, svarīgi mērīt arī asinsspiedienu un zināt savu holesterīna līmeni asinīs.
"Tas ir mīts, ka elektrokardiogrammā var visu uzzināt par sirdi. Īstenībā elektrokardiogramma ir ideāls izmeklējums ritma noteikšanai,” norādīja Orleāne.
Mintāle vērtēja, ka sirds ritma traucējumi var mainīt pacienta dzīvi diezgan radikāli, jo tie var radīt ātriju fibrilāciju jeb mirdzaritmiju. Iespējamība šai pataloģijai pieaug līdz ar vecumu, taču ritma traucējumi var rasties arī pie ārkārtīgi lielām, pārspīlēti lielām sirds pārslodzēm fizisko aktivitāšu laikā.
“Tajā brīdī, kad ir iestājusies ātriju fibrilācija jeb sirds aritmija, ir uzreiz jāreaģē un jānozīmē terapija, jādomā par ritma atjaunošanu un insulta profilaksi, jo
šādā situācijā pieaug trombozes risks mazajos asinsvados, un pirmā katastrofa, ko var sagaidīt, ir insults,” uzsvēra Mintāle.
“Otrā katastrofa, ja nepieskatām šo situāciju, ir sirds konfigurācijas izmaiņas. No sākuma cieš abi priekškambari un, mainoties un paplašinoties priekškambariem, faktiski šīs ritma traucējumu situācijas ir grūtāk ārstējamas,” viņa stāstīja.
Ārstēšanas iespējas ir dažādas, bet pats galvenais ir šo problēmu konstatēt. Profesore uzsvēra, ka, ja runā par kardiovaskulārajām slimībām, katrs cilvēks savu veselību veido pats.
“Šīs ir lietas, kuras cilvēks var ietekmēt, un profilakse faktiski jāsāk jau bērnībā, un tā atbildība gulstas uz vecākiem. Tas, ko cilvēki neiedomājas, kam nepievērš uzmanību, pirmkārt, ir ēšana, produktu kvalitāte, veids, kā tie tiek sagatavoti. Otrā lieta ir nevēlēšanās kustēties, liekais svars,” vērtēja Mintāle.
Viņa nosauca to par veselības higiēnu, kas gan jāiemāca bērniem, gan jāievēro pašiem, regulāri pārbaudot savu veselību un rūpējoties par to ik dienu.
