Valsts asinsdonoru centrs Rīgā, Sēlpils ielā, ir tikai viena no vietām, kur ikviens, kuram ir vēlme un atļauj veselības stāvoklis, var ziedot savas asinis. Par asins ziedošanas nepieciešamību stāsta Valsts asinsdonoru centra Donoru nodaļas vadītāja Tamāra Kļaveniece:
"Asinis sastāv no formelementiem jeb tā saucamajiem asinsķermenīšiem un arī asins plazmas. Līdz ar to katra no šīm sastāvdaļām ir nepieciešama ārstēšanas procesā pacientiem, kas atrodas ārstniecības iestādēs. Tāpēc ir nepieciešami donori, no kuriem ir iespējams sagatavot šos asins komponentus.
Bez asinsdonoriem ir arī plazmas donori un ir arī trombocītu donori."
Plazmas un trombocītu donoru pieņemšanas kārtība atšķiras no asins donoru pieņemšanas. .
"Lai kļūtu par plazmas donoru, ir jānodod asinis vismaz divas reizes gadā. Ir jānodod asinis, un pēc tam kļūst par plazmas donoru. Asinis drīkst nodot vienu reizi divos mēnešos, bet asins plazmu drīkst nodot katru nedēļu līdz 33 reizēm gadā. Runājot par trombocītu masu, tiek atlasīti speciālie trombocītu donori no asinsdonoriem. Par trombocītu donoru var būt vesels cilvēks, kurš jau iepriekš ir ziedojis asinis un kura asinīs ir pietiekošs trombocītu skaits. Viņi nevar atnākt paši, kad vēlas, bet viņi tiek izsaukti uz procedūru atkarībā no ārstniecības iestādes pieprasījuma," klāsta Kļaveniece.
Valsts asinsdonoru centrā manāmi vairāki asins donori. Arī Aleksandrs, kurš speciāli uz asinsdonoru centru ir izsaukts, lai ziedotu trombocītus. Aleksandram šī būs jau 49. ziedošanas reize:
"Jautā, vai es tieku, teiksim, nākamajā rītā vai ne, un parasti tieku. - Cik ilga ir tieši trombocītu ziedošana?- Ar visu, kad atnāk līdz reģistrācijai, kāda pusotra stunda sanāk. Bet tur laikam katram ir individuāli."
Kāds cits asins donors - Edijs, kuram šī ir ceturtā asins nodošana, dalās savā pieredzē.
Arī donors Edijs, kurš uz asins nodošanu ieradies ceturto reizi, ir gandarīts, ka var palīdzēt - "darbs ir izdarīts un brīvdiena nopelnīta, un kādam tas arī palīdzēs."
Edija minētā iespēja izmantot brīvdienu pēc asins nodošanas ir viens no ieguvumiem, ziedojot asinis. Kā norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Una Grenevica - asinsdonoru kustību darba devēji pārsvarā atbalsta un arī brīvdienu, kas pienākas par asins ziedošanu, kopumā uzskata par nepieciešanu. Bez šīs brīvdienas katrs donors saņem arī donora paciņu ar uzkodām un kompensāciju zaudētā asins apjoma atjaunošanai un transporta izdevumiem. Nododot asinis un to komponentes Valsts asinsdonoru centrā, šīs kompensācijas apjoms ir no 5 eiro 47 centi, ja ziedotas asinis, bet līdz pat 29 eiro 66 centiem pēc trombocītu nodošanas. Bez materiāliem labumiem asins ziedošana uzlabo arī fizisko un psihisko veselību, saka Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas asins dienesta vadītāja Inga Dārzniece:
"Ja cilvēks grib kādam palīdzēt, ja viņš iet nodot asinis konkrētam cilvēkam, viņam pēc tam ir liels gandarījums, pacilātības sajūta un pozitīvas emocijas. Līdz ar to – viņš emocionāli ir pozitīvi noskaņots, un tas viņu ietekmē arī pēc ziedošanas. Un otra ir tā fiziskā [puse] –
protams, ka organisms pēc tam to visu cenšas atjaunot, un tas ir tāds stimulējošs un pozitīvs efekts, jo kaulu smadzenes pēc tam pastiprināti strādā, izdalās jaunas šūnas, un tas pozitīvi ietekmē organismu.
Tad ir cilvēki, kuriem ir mazliet paaugstināts asinsspiediens. Ziedojot asinis, asinsspiediens normalizējas un viņš arī jūtas labāk."
Inga Dārzniece norāda – lai arī asinis ir iespējams nodot biežāk, tomēr viņa iesaka to darīt ne vairāk kā trīs reizes gadā. Viņa uzskata, ka, asinis nododot biežāk, organisms tiek pārlieku iztukšots un tas vairs nav veselīgi.
