Viena no šādām vietām ir Spuņciems. Tur uz saimnieku dārzu ogas lasīt devās arī Liene. „Diezgan ātri salasījām pusspaini. Esam šeit kādu pusstundu! Lielās ogas pašas birst spainītī,” viņa priecājas.
Lienei piekrīt Artūrs un Ieviņa. „Ir forši svaigā gaisā. Palasi, paēd! Tu zini, ko tu savāc! Cena? Neuzskatu, ka tā ir liela!” saka Artūrs, piebilstot, ka „te spainis pildās pats no sevis”. „Pašam lasīt ir pavisam cita lieta! Var pasauļoties! Jūrā gulēt gan man nepatīk!” atzīmē Ieviņa.
Par katru salasīto kilogramu, saimniekiem jāsamaksā četrus eiro.
Krūmu melleņu audzētāja Ranuta Bierande norāda, ka ir noruna, ka ogas drīkst ēst, cik drīkst.
„Tas ir bonuss ar lasīšanu un pastaigu zaļā pļavā,” uzsver Bierande. Ieviņa pieļauj, ka viņa ir apēdusi kādus divus kilogramus. „Neviens tās neapēstās ogas neskaita. Tas ir bonuss. Uz svariem neliek un vēdera apkārtmēru arī nemēra,” norāda krūmu melleņu audzētāja Ranuta. Viņa gan atzīst, ka aptuveni septiņi kilogrami cilvēkiem ir jāsavāc – pretējā gadījumā tie var atnākt, pieēsties un iet prom.
Savukārt Talsu pusē kādā saimniecībā var lasīt avenes. „Atšķirība starp tirgu un ogām ir tā, ka var redzēt, kā ogas reāli aug. Tas nav tā kā veikala trauciņš, un arī garša ir pilnīgi savādāka,” pauž Tuha, kas ieradusies lasīt ogas no Francijas.
Tuhas teikto apstiprina ogu audzētāja Laura Lormane. „Galvenā jēga ir faktā, ka cilvēks var izvēlēties, ko grib. Viņš salasa to, kas garšo. Arī mēs iegūstam, jo mūsdienās ir problēmas ar darba spēku,” uzsver Lormane.
Viņa stāsta, ka zemenēs apmeklētājus gan nelaiž, jo ogas, iespējams, sabradātu. Taču vasarā var lasīt upenes un avenes, savukārt septembra sākumā – vēlās avenes, kuras varēs lasīt līdz pirmajam sniegam.
Par salasīto kilogramu saimniecei ir jāsamaksā 1,50 eiro.
