„Tērē mazāk, maksā mazāk", ar šādu devīzi Vidzemes augstskolas trijās kopmītnēs norit sacensība ūdens un elektrības taupīšanā. Konkursa idejas sākums ir saistīts ar "Zaļā punkta" sacensībām augstskolu pašpārvaldēm. Katras augstskolas pašpārvaldes uzdevums bijis ieviest dažādas aktivitātes, kā studentus pievērst videi draudzīgam dzīvesveidam. Tā kā lielākoties studenti uzturas kopmītnēs, tad tieši tajās arī visvairāk patērēta elektrība un ūdens. Akcijas organizatore studente Ilze Sauša tā arī motivē mērķi – mācīties taupīt. „Mērķis bija studentiem mācīt un iemācīt to, ka ir iespēja dzīvot draudzīgāk arī kojās, netērējot tik drausmīgi elektrību un ūdeni," saka Sauša. Viņa saka, ka ir pamanījusi, ka studenti patiešām ir sākuši vairāk taupīt ūdeni un elektrību.
Par taupību ik uz soļa kopmītnēs atgādina uzlīmes ar mudinājumiem izslēgt gaismu, aizgriezt krānu. Un taupīgākās kopmītnes studentiem ir arī vēl kāds ieguvums, proti, kaut arī neliela, bet atlaide no īres maksas.
Ieguvējas ir abas puses - gan studenti, gan arī augstskola, kaut arī ir īres atlaide. Tādēļ studentu sacensību pozitīvi vērtē augstskolas administratīvais prorektors Ilgvars Ābols. „Šī ir laba akcija, jo varam ieekonomēt naudu," saka Ābols. Ābols lēš, ka šī akcija pērn ir palīdzējusi ietaupīt 1800 latus, bet šogad – jau 700 latu. „Studenti ir saņēmuši atlaidi, kas arī ir pozitīvi," norāda Ābols. Bet studenti atzīst, ka akcija ir iemācījusi taupīt resursus ne tikai augstskolā, bet arī, domājams, vēlāk dzīvē.
Taupības sacensība ir tikai viena no aktivitātēm, kas raksturo Vidzemes augstskolas kā ekoskolas darbību. Vēl augstskolā notiek atkritumu šķirošana un, protams, arī izglītojošais darbs, lai veicinātu izpratni par vidi un ne tikai augstskolas sienās. Ekoskolu programmas koordinators Daniels Truškāns stāsta, ka arī citas augstskolas šobrīd ir ieinteresētas līdzīgā darbībā. „Līdz ar Vidzemes augstskolu ir iesaistījusies arī Daugavpils Universitāte, arī Liepājas augstskola (..) Un vēl RTU Būvniecības fakultāte izrādīja interesi. Sanāk, ka četras augstskolas darbojas – sniegabumbas efekts (..)" situāciju raksturo Truškāns.
Šobrīd pasaulē Ekoskolu programmā ir iesaistītas aptuveni 40 000 skolas 60 dažādās valstīs.
