ĪSUMĀ:
- Krīzes laikā ieviesa opciju samaksāt 50% no operācijas izmaksām, ātrāk tiekot uz priekšu rindā.
- Veselības dienests: Tagad šī opcija atcelta ārstu trūkuma dēļ.
- Tagad, arī izstāvot rindu, vairs nevar piemaksāt par labāku endoprotēzi.
- Pie labākas protēzes var tikt, tikai apmaksājot visu pakalpojumu pilnībā.
Līdz šī gada sākumam bija četras iespējas, kā veikt lielo locītavu – gūžas vai ceļu - endoprotezēšanu. Pirmā iespēja pašam apmaksāt operāciju un veikt to uzreiz, kā tas ir iespējams, otrā opcija bija veikt operāciju par valsts līdzekļiem paātrināti, ja tā lēmis ārstu konsīlijs.
Trešā opcija bija operāciju gaidīt vispārējā kārtībā, un ceturtā iespēja bija segt pusi no plānotajām operācijas izmaksām no savas kabatas, tādējādi tiekot pie operācijas paātrinātā kārtībā. Tomēr tagad šī ceturtā opcija vairs nepastāv.
Tātad – vai nu par operāciju ir jāmaksā pilnā apmērā no savas kabatas, vai arī jāgaida kopīgajā rindā, ja vien citādi nav lēmis ārstu konsīlijs.
Sākotnēji iespēja iemaksāt 50% no operācijas izmaksām, tādējādi tiekot rindā ātrāk uz priekšu, tika ieviesta krīzes periodā, kad trūka finansējuma.
Nacionālā veselības dienesta stacionāro pakalpojumu nodaļas vadītāja Lelde Ģiga skaidro, ka lēmums šādu pakalpojumu pārtraukt šobrīd saistīts ar darba roku trūkumu.
2018. gada sākumā tika ieplānotas kopumā lielo locītavu endoprotezēšanas 5119 pacientiem, taču gada laikā šī pakalpojuma sniegšana tika reducēta personālresursu trūkumu ārstniecības iestādēs dēļ.
Līdz ar to šobrīd ierobežojošais faktors vairs nav finansējums, bet gan personālresursi.
Endoprotezēšanas operācijas - gan 100% apmērā, gan 50% apmaksātās - veic vieni un tie paši traumatologi ortopēdi, anesteziologi, ķirurģijas māsas. "Līdz ar to ierobežoto personāla resursu dēļ nav iespējams veikt arī šo 100% apmaksāto plānoto pakalpojumu apjomu, un nav pamatojuma paturēt tādu pakalpojumu, kas no pacienta prasa tik nozīmīgu līdzmaksājumu," skaidro Ģiga.
Latvijas Gūžas un ceļa locītavu endoprotezēšanas asociācijas prezidents arī traumatologs ortopēds un plastikas ķirurgs Konstantīns Kalnbērzs norāda, ka par šādu lēmumu neapmierināti ir tie, kas būtu gatavi maksāt par operāciju pusi no kopsummas.
Tomēr viņš atzīst – šāds lēmums gada sākumā ticis darīts zināms, bet par iemesliem neviens ārstus neesot informējis. Kalnbērzs izcēla arī to, ka līdz ar jauno sistēmu, pat izstāvot visu rindu, vairs nav iespējams piemaksāt vismaz par labāku endoprotēzi.
"Kad pienāk valsts rinda, tad tā ir tā lētākā endoprotēze, kas pienākas. Bet agrāk bija tāda iespēja, ka pacienti vēlas piemaksāt, lai būtu, teiksim, bezcementa komponente, kas ir dārgāka. Tad tagad ir tāda situācija, ka ir vai nu jāliek tā endoprotēze, kas pienākas no valsts rindas, vai nu arī jākļūst par maksas pacientu, bet maksas pacientam pilnīgi viss ir jāmaksā. Gan ārstēšanas izdevumi, gan endoprotēze. Tie ir uzreiz 3000-4000 eiro jāmaksā," klāsta Kalnbērzs.
Nacionālā veselības dienesta ārstniecības pakalpojumu departamenta direktores pienākumu izpildītāja Alda Reinika skaidro - piemaksas par protēzēm vai citiem ar pakalpojuma sniegšanu saistītiem materiāliem ārstniecības iestāde nav tiesīga pieprasīt pacientam, ja pacientam tiek veikta valsts apmaksāta operācija. Tas esot noteikts līgumā, kuru ārstniecības iestāde noslēdz ar Nacionālo veselības dienestu.
Vienīgais maksājums, kas var tikt pieprasīts, ir pacienta līdzmaksājums par uzturēšanos slimnīcā.
