Saslimstība ar kolorektālo vēzi Latvijā pieaug, tas ir viens no biežāk sastopamajiem audzējiem, un vairs nav vecu cilvēku slimība, uzsvēra Tolmanis.
“Patiesi, skaitļi ir biedējoši, bet vienlaikus jāuzsver, ka mūsu pienākums ir rūpēties, lai saprastu riskus un tos novērtētu.
Svarīgākais, kas jāpasaka - skrīninga būtība ir rūpēties par savu veselību avansā tajā brīdī, kad esi pilnīgi vesels,” viņš norādīja.
Riska grupā joprojām iedalāmi cilvēki vecumā pēc 50 gadiem, taču riska faktors ir arī ģimenes locekļu veselības vēsture, ja kādam no pirmās pakāpes radiniekiem ir diagnosticēti zarnu polipi vai zarnu vēzis.
Ļoti svarīgi pievērst uzmanību un doties uz izmeklēšanu tad, ja ir pamanāma asiņošana no zarnas. Tāpat kolorektālā vēža simptomi ir arī neizskaidrojams svara zudums, vājums, nogurums, anēmija jeb sarkano asins ķermenīšu trūkums organismā, dzelzs trūkums, stāstīja Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas gastroenterologs-endoskopists un internists Eduards Krustiņš.
“Kolorektālo vēzi var labi ārstēt, to laicīgi atrodot,tātad ir iemesls to meklēt un laicīgi par to domāt,” viņš uzsvēra.
Lai laikus pamanītu riskus, nepieciešams veikt skrīninga testu. Latvijā pārbaudei izmanto tā saukto slēpto asiņu testu, tas ir izkārnījumu paraudziņš, kurā nosaka mikroskopisku asiņu daudzumu. Tests būtu jāveic cilvēkiem no 50 gadu vecuma arī tad, ja viņam nekas nekaiš, ja cilvēks jūtas spēcīgs un vesels. Ģimenes ārsta uzdevums ir plānot saviem pacientiem slēpto asiņu testu un tā intervālus.
Ja izmeklējumā konstatē slēptās asinis, tas vēl uzreiz neliecina par vēža diagnozi, bet norāda, ka jāveic tālāka izmeklēšana.
"Tas norāda, ka šim indivīdam ir relatīvi lielāks risks, ka varētu būt vēzis.
Statistiski pierādīts, ka tiem indivīdiem, kuriem ir asinis fēcēs, vēža sastopamība ir procentuāli biežāka, un tas ir vislētākais un visefektīvākais veids, kā pievērst tam uzmanību. Tas ir "pirmais sarkanais karodziņš", tad jāveic tālāka diagnostika," skaidroja Tolmanis.
Kā visefektīvāko tālākās diagnostikas metodi viņš minēja kolonoskopiju, jo tā ir iespēja ne tikai ieraudzīt potenciālo audzēju, bet paņemt jau audu gabaliņu izmeklējuma laikā un apstiprināt vai noliegt vēža diagnozi.
Diētas ārste, Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmu „Uzturs un uzturzinātne” izveidotāja un vadītāja Lolita Neimane atgādināja, ka vēzis ir hroniska neinfekcioza slimība, un šīs slimības ir cieši saistītas ar mūsu dzīves paradumiem – uzturu, fiziskām aktivitātēm, smēķēšanu, alkohola lietošanu, sarkanās gaļas patēriņu.
“Uztura paradumiem ir milzīga nozīme, īpaši, ja runājam par gremošanas traktu un zarnām.
Šeit būtisks aspekts ir normālai vēdera izejai, kas nav aizcietējumi, un šī ir lieta, par kuru mēs draugu sabiedrībā nerunājam,” atzina Neimane.
Lai par to nebūtu jāuztraucas, Neimane norādīja, ka būtiski ir ēšanas paradumi, un augļu un dārzeņu Latvijas iedzīvotāju uzturā ir būtiski par maz. Nedrīkst aizmirst arī par pietiekamu šķidruma daudzuma uzņemšanu.
“Lai veidotos normāla vēdera izeja, ir [nepieciešami] divi “šķ”, kā es saku - šķidrums un šķiedrvielas, jo ar šķiedrvielām vien arī būs par maz, ja nebūs pietiekamā daudzumā šķidrums,” Neimane ieteica. Viņa arī atgādināja, ka šķiedrvielas nav tikai dārzeņos, bet arī dažādās sēklās, maizē, graudos un pākšaugos, ko ieteicams iekļaut uzturā.
