Viņš sacīja, ka ik gadu pasaulē parādās jauni pretvēža medikamenti, kuru Latvijā vairumā gadījumu nav. Lai arī to cenas, pēc Eglīša teiktā, esot kosmiskas, tomēr iepriekš nolemtie cilvēki var dzīvot ilgāk un kvalitatīvāk.
Kopumā pasaulē ir 30 medikamenti, kas paildzina vēža slimnieka dzīves garumu un kvalitāti. Tomēr Latvijā ir pieejamas vien piecas sešas zāles. Eglītis neslēpa, ka galvenā problēma šādu zāļu ieviešanai Latvijā ir finansējuma nepietiekamība.
Ir tapis “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2017.-2020.gadam”. Ja šī plāna ietvaros paredzētie naudas līdzekļi tiks piesaistīti un plānu ieviesīs, tad situācijai onkoloģijas jomā valstī vajadzētu uzlaboties. Tostarp arī krūts vēža pacientiem. Eglītim ir jautājums, vai šī plāna ietvaros paredzēts atvēlēt finansējumu arī inovatīvu medikamentu kompensācijai?
Pēdējos 10 gados onkoloģijas pacientu skaits Latvijā ir samērā konstants – pirmreizēji diagnoze vēzis gada laikā tiek uzstādīta apmēram 11000 – 11500 cilvēkiem. Krūts vēzis ir viens no tipiskiem Rietumu civilizācijas audzēju veidiem, tāpēc sievietēm tā ir biežākā onkoloģiskā saslimšana, kā arī biežākais nāves iemesls reproduktīvā vecumā. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka, pateicoties mūsdienīgām diagnostikas metodēm un efektīvām ārstniecības iespējām, pasaulē vēzi vairs neuztver kā smagu, neārstējamu slimību, bet gan kā hronisku saslimšanu, ar kuru var ilgstoši sadzīvot, nezaudējot darba spējas un aktīvu atrašanos sabiedrībā.
