Prostatas specifisko antigēnu (PSA) vīriešiem pirmo reizi vajadzētu noteikt 40 gadu vecumā, rezultātus obligāti pārrunājot ar urologu, norādīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas urologs Juris Jansons.
Taču tikpat nozīmīgi ir būt savlaicīgi informētiem par saslimšanām iepriekšējās paaudzēs.
“Ir jābūt ļoti atklātiem ar savu ģimeni un par šo lietu obligāti jārunā, obligāti jāinformē savi dēli un mazdēli, jo iedzimtība ir galvenais faktors, kas paaugstina risku saslimt ar prostatas vēzi,” uzsvēra Mičulis.
Tie, kuriem ģimenē tēvam, vectēvam bijis prostatas vēzis, pārbaudes būtu jāveic agrāk un arī biežāk. “Tie ir tieši tie pacienti, kuriem būtu no 40, 45 gadiem obligāti jāpārbaudās, un tad tās pārbaudes ir biežākas, un daudz rūpīgāk jāseko šai PSA analīzei,” ārsts piebilda.
Tāpat urologs uzsvēra, ka prostatas vēzi nav iespējams pamanīt bez diagnostikas pie ārstiem un analīžu veikšanas, jo tam nav simptomu:
“Prostatas vēzis ir bez simptomiem līdz tam brīdim, kad kļūst simptomātisks, un faktiski tad jau ir par vēlu, lai kaut ko radikāli ārstētu.”
“Tas ir kaut kas, uz ko noteikti nevajadzētu paļauties un teikt, ka man nekas nesāp vai man nav traucēta čurāšana, vai mana erekcija ir normāla. Tās nav tās lietas, uz kurām var paļauties, pilnīgi noteikti nē, jo prostatas vēzis nekā neizpaužas līdz tam brīdim, kad jau ir izplatīts tālu prom no prostatas, un mēs varam palīdzēt vairs tikai ar zālēm, nevis, piemēram, ar operāciju vai apstarošanu,” skaidroja Mičulis.
Tāpat jāatceras, ka nepietiek vien ar prostatas specifisko antigēnu analīžu veikšanu, tās nepieciešams izvērtēt pie urologa.
“Laboratorijas intervāli ir mānīgi tādā ziņā, ka tie pasaka, ka līdz četri ir norma, bet tā gluži nav. Mēs zinām to, ka pie zemākiem PSA var būt diezgan agresīvi prostatas vēži, tu nevari apmierināties ar to, ka ir zem četri un dzīvot laimīgi tālāk. Nevar tikai skatīties uz skaitļiem, vajag kādu, kas tulko šos skaitļus, un urologs šajā ziņā būtu labākais tulks,” skaidroja urologs Juris Jansons.
