Panorāma

Policija vērtēs A. Kaimiņa rīcību

Panorāma

Londonā no Covid-19 miris latvietis

Slimības un izdegšana – apdraudēts ir ikviens!

Ārsti par Covid-19: Kuri cilvēki īsti ir riska grupās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Tas, ka no Covid-19 mirst tikai vecie un slimie, ir absolūti nepareizs priekšstats par šī vīrusa izraisītām nāvēm. Ja klepus skar plaušas un sākas elpošanas traucējumi, tas apdraud gan vēža pacientus, gan astmas un sirds slimniekus, nemaz nerunājot par cilvēkiem ar transplantētiem orgāniem. Tieši tāpēc Latvija tik ļoti grib izbēgt no Itālijas scenārija.  

80% pacientu Covid-19 norit viegli, ir cilvēki, kuriem slimība norit vispār bez simptomiem, un viņus atklāj tikai tad, ja veic analīzes.

Piemēram, izmeklē kā kontaktpersonu, un tā atrod, ka ir cilvēki, kas ir pilnīgi veseli, bet viņiem aizdegunē ir šis vīruss, stāstīja Latvijas Infektoloģijas centra galvenā ārste Baiba Rozentāle.

Viņa arī norādīja, ka ir labā ziņa – pie riska grupām nepieder grūtnieces un bērni, kuri slimo, bet ne smagi.

Uzskata, ka vīruss no inficēšanās brīža var parādīties jebkurā laikā no otrās līdz lielākoties 14. dienai. Var būt iesnas un kakla sāpes, arī klepus.

Infekcijas slimība var aprauties jebkurā brīdī, un var būt tā, ka ir simptomi 5. -6. dienā, septītajā dienā tie reducējas un astotajā dienā cilvēks ir vesels, un tikpat labi var slimot divas nedēļas, skaidroja Rozentāle.

Tātad lielākā daļa izslimo viegli, bet 18% - vidēji smagi, 2% – smagi. Bīstamība rodas nevis tad, kad klepus skar bronhus, bet gan brīdī, kad tiek skartas plaušu alveolas. Tad cilvēkam būs nepieciešams skābeklis un mākslīgā plaušu ventilācija. Un tie nav tikai vecie cilvēki, tas var būt jebkurš!

Piemēram, cilvēks var būt izdedzis darbā, spilgts piemērs bija jauns sportists Itālijā, kurš bija maratonus noskrējis, norādīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule.

“Vai tad nevar cilvēks, gados jauns, būt ar sirdskaiti, ar bronhiālo astmu būt? Dzīvo kvalitatīvu dzīvi, lieto zāles. Bet viņa organisms nespēj pretoties. Viņiem ir jāparedz vieta slimnīcā, iespēja ventilēt plaušas,” piebilda Rozentāle.

Tieši ventilēšana jeb ļoti daudzu pacientu vienlaicīga pievienošana iekārtai, kas pilda mākslīgās plaušas funkcijas, ir lielākais apdraudējums jebkurai veselības sistēmai. Itālija jau netiek galā. Latvija arī netiktu.

“Neviena resursa nepietiks. Ja saslims 100 000, cik elpināmās ierīces mums vajadzēs?” retoriski vaicāja Cipule.  

Tieši tādēļ mūsu mediķi simtiem reižu atkārto, ka pēc ceļojuma mājās jāpaliek ne tikai sevis, bet arī pārējo dēļ.

Jebkura apskaušanās, noskūpstīšana uz vaiga, nodod to vīrusu, kas veselajam, jaunajam cilvēkam, kas no slēpošanas atgriezies, neizpaužas nekādā veidā, bet to var nodot saviem tuviniekiem,  atgādināja Rozentāle.

“Šai saslimšanai ir tāds raksturs, ka tā ir lēna un lienoša, un tad var būt uzliesmojums. Jautājums – vai būs liels, vai būsim panākuši, ka tas attiecas tikai uz tiem, kas atgriezās no ārzemēm, un vietējie nesaslims,” sacīja Cipule.  

Pagaidām tomēr lielākoties saslimušie Covid-19 ir atveduši no ārzemēm. Bet nu jau atklāti gadījumi, kad inficējas arī viens no otra.  Saslimstības pieaugums joprojām nav liels, un arī smagu gadījumu nav. Taču slimnīcas ir visaugstākajā gatavībā.  

Covid-19 izplatības ierobežošana

LSM.lv apkopojis noderīgus ieteikumus, lai izvairītos no Covid-19 izplatības, kā arī par to, ko darīt atbraucējiem no ārzemēm. Apkopoti telefona numuri, uz kuriem zvanīt ar jautājumiem par Covid-19, analīzes nodošanas vietas, skaidrojums, kam veic valsts apmaksātās analīzes.
Bezmaksas informatīvais diennakts tālrunis 8345.
Vienotā mājaslapa saistībā ar Covid-19 - covid19.gov.lv.

KONTEKSTS:

Pasaulē izplatoties jaunajam Covid-19 vīrusam, Pasaules Veselības organizācija atzina, ka saslimstība sasniegusi globālās pandēmijas līmeni. Daudzās pasaules valstīs, tostarp arī Eiropā, atcelti masu pasākumi, slēgtas skolas un citas iestādes, arī ieviesti ierobežojumi uz robežām.

Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Ar mērķi ierobežot infekcijas izplatīšanos Latvijā 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim un kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu, tostarp mācībām skolās jānotiek attālināti un arī atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi un lidojumi.

Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tāpat valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk nekā 2 miljardu eiro apmērā.

21. martā par saslimšanu ar Covid-19 paziņoja Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš. Tāpēc sākta plaša izmeklēšana: pārbaudīti visi parlamentārieši, kā arī Saeimas darbinieki un arī valdības pārstāvji. Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") atzīts par kontaktpersonu  un atrodas pašizolācijā. Valdības darbs tiks turpināts attālināti. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti