Laikā, kad plosās vīrusi un sākusies gripas epidēmija, bieži izskan secinājumi, ka ģimenes ārsti mājas vizītēs vairs nenākot un ārstējot tikai "pa telefonu", bet pacientiem slimiem jāiet uz ārsta praksi, vai arī turp jāved slimi bērni. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "4. studija" vērsās kāda norūpējusies skatītāja, kurai ir aizdomas par saslimšanu ar plaušu karsoni, taču neizdodas sazvanīt un izsaukt uz mājām ģimenes ārstu.
Kad ģimenes ārstiem noteikti jādodas mājas vizītēs, kad drīkst atteikt, un cik efektīvas un lietderīgas patiesībā ir šīs mājas vizītes – "4.studija" skaidroja rubrikā "Padoms bez maksas".
Nacionālajā veselības dienestā (NVD) informēja – noteikumos nav paredzēts un izdalīts, kādos gadījumos ģimenes ārstam pie pacienta mājās ir jāierodas obligāti un kad ārsts drīkst atteikt. Ir noteiktas atsevišķas pacientu grupas, kurām mājas vizīti apmaksā valsts.
"Tie ir bērni, tie ir cilvēki, kas ir vecāki par 80 gadiem, tie ir 1. grupas invalīdi. Tie ir cilvēki, kas saņem paliatīvo aprūpi vai cilvēki, kas atrodas sociālās aprūpes centros un nevar ierasties pie sava ģimenes ārsta. Tāpat gadījumos, kad cilvēkam ir bijis ārkārtīgi slikti ar veselību, pie cilvēka ir ieradusies mājās Neatliekamā medicīniskā palīdzība, tad nākamajā dienā ģimenes ārsts vai ģimenes ārsta palīgs sazinās ar pacientu, lai noskaidrotu viņa veselības stāvokli, un arī šādos gadījumos cilvēks var saņemt valsts apmaksāto ģimenes ārsta mājas vizīti," norādīja Nacionālā veselības dienesta (NVD) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Sintija Gulbe.
Gripas epidēmijas laikā ar gripu saslimušiem pacientiem par ģimenes ārsta mājas vizīti ir jāpiemaksā 2 eiro 85 centi. Ja pieaugušais vēlas izsaukt ārstu uz mājām, tas ir maksas pakalpojums; turklāt cenrādis katrā ģimenes ārsta praksē var atšķirties. Mājas vizīšu pieteikšana jāveic ne vēlāk kā līdz pulksten trijiem dienā internetā vai pa tālruni.
Ja pacienta dzīvesvieta nav ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā, tad par mājas vizīšu iespējamību ir jāvienojas ar ārstu līguma parakstīšanas brīdī.
Abi raidījuma "4. studija" uzrunātie ģimenes ārsti no pieredzes liek pie sirds – pirms pieteikt ārsta mājas vizīti, noteikti sazināties un izstāstīt sūdzības ģimenes ārstam pa telefonu. Pret attālinātajām konsultācijām nav jāizturas ar skepsi.
"Man ir liela prakse, un es savus pacientus zinu. Es spēju tomēr arī attālināti izvērtēt, ja pacientam ir nepieciešama šī mājas vizīte," uzsvēra Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska.
Gan gripai, gan arī Covid-19 raksturīgā augstā temperatūra vairāku dienu garumā visbiežāk neesot iemesls, lai dotos pie pacienta uz mājām.
"Lauku teritorijā mani pacienti ir 30, 40 kilometru attālumā. Tas nozīmē, ja es aizbraucu šajā mājas vizītē, kas aizņem vairāk nekā stundu, pusotru, tad tajā laikā netiek pieņemti citi pacienti praksē. Tas viss ir tāds kā "savienoto trauku princips", skaidroja Kozlovska. "Aizvakar biju mājas vizītē pie pacientes ar gripu, viņa bija ļoti norūpējusies, bija pievienojušies plaušu karsoņa simptomi. Es nenosūtīju uz stacionāru, pieņēmu lēmumu ārstēties mājas, bet tas bija tas gadījums, kad man noteikti vajadzēja šo lietu darīt."
Ģimenes ārsts Iļja Meniss uzskata, ka 90% izsaukumu uz mājām ir nepamatoti un neefektīvi, jo uz vietas – ģimenes ārsta praksē – viņš pacientam var palīdzēt daudz vairāk.
"Daudz ātrāk, kvalitatīvāk, ar papildu iespēju izmeklēties, analīzes nodot vai kardiogrammu, rentgenu vai kaut ko tādu šeit uz vietas, poliklīnikā, tas vienmēr būs efektīvāk, nekā tērēt laiku mājas vizītē," norādīja Meniss.
Mediķis spriež, ka visbiežāk adekvāti nerīkojas bērnu vecāki, kuri uzskata, ka bez ārsta klātbūtnes, tikai ņemot vērā attālinātus ieteikumus, nezinās, ko darīt.
Ja dakteris Meniss pēc sarunas ar vecākiem jūt, ka bērns var palikt bez pienācīgas aprūpes, viņš, protams, dodas vizītē.
"Nekur Eiropā nav pieņemts mājas vizītēs iet pie bērna ar paaugstinātu temperatūru. Visdrīzāk es aiziešu, konstatēšu 37,0 jau pēc antipirētiķiem, un tas nav pamatojums mani saukt. Protams, bērnam var būt grūti, un vecākiem var būt arī slikti, bet tā nav indikācija, lai es ietu uz mājas vizīti tāpēc, ka ir grūti. Es eju uz mājas vizīti, ja sen nav redzēts pacients un jūtu, ka viņš netiks galā pats," sacīja Meniss.
Ģimenes ārsti uzsvēra, ka vissvarīgākā ir ārsta un pacienta savstarpējā komunikācija un uzticība. Iļja Meniss arī ārpus darba laika un brīvdienās vienmēr ņem līdzi un neizslēdz savu darba mobilo telefonu. Kozlovskai ar saviem pacientiem ir noruna – ja prakses laikā netiek atbildēts uz telefona zvanu, tad jāraksta īsziņa un noteikti tiks atzvanīts.
"Kovids mums daudz ko iemācīja. Iemācīja ļoti daudz tieši runāt ar pacientiem pa telefonu attālināti. Citās valstīs to jau sen dara. Mūsu jaunie ārsti nesen bija pieredzes apmaiņā Lielbritānijā, un tur 50% no visām pieņemšanām ir attālinātās konsultācijas. Tas nozīmē, no četrām stundām divas stundas ir klātiene un divas vai trīs stundas ir attālināti," atzina Kozlovska.
"Man darba laiks ir minums 8, 10 stundas šeit uz vietas. Tas nav tāpēc, ka daži saka, ka viņiem ir vecāka gadagājuma ģimenes ārsts, kurš fiziski nevar tikt. Es arī pēc darba laika tiešām fiziski nevaru tikt pie saviem pacientiem," paskaidroja Meniss.
Dakterim ir daudz pacientu – ārzemnieku, kuri par mājas vizīšu iespējamību Latvijā esot ļoti izbrīnīti, jo līdz šim savā valstī neko tamlīdzīgu neesot piedzīvojuši.
Padomi:
- Mājas vizītes valsts apmaksā atsevišķām iedzīvotāju grupām. Sīkāka informācija: www.vmnvd.gov.lv/lv/gimenes-arsta-majas-vizites
- Ģimenes ārsta mājas vizīte pie pieauguša pacienta ir maksas pakalpojums.
- Mājas vizītes jāpiesaka līdz plkst.15.
- Ja pacients dzīvo ārpus ģimenes ārsta darbības pamatteritorijas, par mājas vizītēm jāvienojas atsevišķi.
- Ar ģimenes ārstu vispirms jākonsultējas telefoniski.
