Ārstes par Covid-19 komplikācijām: Pat grūtības koncentrēties šķīvju mazgāšanai un matu zudums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Pēc Covid-19 pārslimošanas daļai pacientu novērotas komplikācijas, tostarp arī jauniem pacientiem. Slimības rezultātā var tikt bojāti vairāki orgāni, tostarp ir grūtības koncentrēties pat uz ikdienišķām lietām. Attālinātajā preses konferencē ārstes pastāstīja, ka slimnīcās Covid-19 pacienti pavada vidēji līdz 28 dienām.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Reanimācijas nodaļa pašlaik ir veltīta praktiski tikai Covid-19 slimniekiem, pastāstīja slimnīcas reanimatoloģe Anda Piebalga, piebilstot: “Es varu apliecināt, ka Covid-19 – tā ir tiešām slimība ar ļoti ilgu, komplicētu gaitu. (..) Mēs redzam to, ka šīs slimības rezultātā tiek bojāti daudzi ķermeņa orgāni. Protams, visvairāk redzam plaušu bojājumus.” Taču slimība skar sirdi, asinsvadus, nieres, arī smadzenes.

Stacionētie Covid-19 pacienti slimnīcā pavada vidēji no 9 līdz 28 dienām. “Tātad ārstēšanās ir ārkārtīgi ilga,” piebilda Piebalga.

Papildus tam daļa Covd-19 pacientu izjūt ilgtermiņa komplikācijas. Turklāt tās nav tikai gados veciem pacientiem vai cilvēkiem ar blakus saslimšanām, bet var skart arī gados jaunus slimniekus un tos, kas pārslimojuši Covid-19 viegli vai vidēji viegli, norādīja Latvijas Infektoloģijas centra Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļas vadītāja, reanimatoloģe Inga Krupnova.

Pēc Covid-19 pārslimošanas mēdz novērot tādas ilgtermiņa veselības problēmas kā ilgstošais nogurums, pēc pneimonijas – aizdusa un klepus, tāpat locītavu un muskuļu sāpes, galvassāpes, garšas un ožas izmaiņas. Šādas problēmas pārslimojušajiem novēro pat vairākus mēnešus pēc infekcijas.

Krupnova īpaši norādīja uz atmiņas un koncentrēšanās traucējumiem: “Cilvēki nespēj ikdienā darīt vienkāršākos darbus, ko ir pieraduši darīt. Viņi nespēj sakoncentrēties uz ikdienas mājas darbiem, piemēram, šķīvjus vai grīdu mazgāt vai kārtot istabu, uz to, ko ikdienā bija darījuši pirms tam, – nesaprot, kas viņiem ir jādara.”

Tāpat pēc koronavīrusa pārslimošanas mēdz būt problēmas ar ādu, var rasties izsitumi un pat matu izkrišana.

Savukārt pacienti pēc vidēji smagas vai smagas pārslimošanas saskaras ar plaušu fibrozes izveidošanos. “Tā cīņa par katru elpu turpinās, arī viņiem pārbraucot mājās,” atklāja Krupnova.

Bet slimniekiem, kuriem jau iepriekš bijušas problēmas ar sirdi, ir lielāki riski, ka ātrāk attīstīsies sirds mazspēja un trombozes.

Reanimatoloģe arī piebilda, ka, laikam ejot, varētu uzrādīties vēl kādas komplikācijas. Piemēram, tiek prognozēts, ka Covid-19 pārslimojušajiem varētu būt smaga klīniskā depresija un var veidoties hroniskā noguruma sindroms. Tas īpaši attiecas uz cilvēkiem, kas pārdzīvojuši ārstēšanos intensīvajā terapijā.

Komplikācijas, kas ir saistītas ar nervu sistēmu, uzsvēra arī profesore Juta Kroiča, Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja.

“To sauc par “post-Covid” sindromu. Mums tā liekas, ka nevainīgi zuda garša un oža. Bet neatjaunojas vēl mēnešiem ilgi. Kāpēc zūd oža? Tāpēc, ka ir skarts ožas nerva sīpoliņš. Tas nav nevainīgi. Tas ir ļoti nopietni. Vēl vairāk – neirodeģeneratīvās saslimšanas – Alcheimers, Parkinsons – sākas ar ožas nerva sīpoliņa deģenerāciju,” norādīja Kroiča.

Savukārt vakcinācija ir tā, kas pasargā pret slimības smagām klīniskām formām. Lai gan vakcīnām pret Covid-19 var būt nevēlamas blakus reakcijas, vakcīnu efektivitāte ir viennozīmīga, uzsvēra Kroiča, piebilstot, ka

cīņā pret Covid-19 ir divi ceļi: epidemioloģiskā drošība un vakcinācija. Trešā ceļa nav.

Attiecībā uz organisma nevēlamām reakcijām pret vakcīnu profesore pastāstīja, ka tās parasti manāmas pēc otrās devas. Viņa to raksturoja kā “mini infekciju”, kas strauji beidzas 24–36 stundu laikā.

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinās, ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas.

Saskaņā ar valdības atbalstīto luksofora principu par ierobežojumu mīkstināšanu varētu spriest, ja saslimstības rādītāji samazinātos līdz vidēji 200 gadījumiem uz 100 000 cilvēku 14 dienu laikā.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti