Vēl 25 pacienti ar sarežģītām - retām šķielēšanas diagnozēm tika konsultēti. Savukārt sestdien un svētdien Bērnu slimnīcas un ārvalstu klīniku pārstāvji piedalīsies Baltijas Pediatrijas Oftalmoķirurģijas konferencē, ko organizē Latvijas Acu ārstu asociācija profesores Gunas Laganovskas vadībā kopā ar Bērnu slimnīcas Acu slimību klīniku.
"Pagaidām ir zila acs liela, it kā dabūjis pa aci riktīgi…" smaida septiņgadīgā puikas mamma pasmaida, jo citādāk dēla acs šobrīd arī nemaz nevarētu izskatīties. Zēnam pirms dažām dienām Bērnu slimnīcas ārsti veica sarežģītu operāciju sadarbojoties ar ārvalstu kolēģiem. Tā saistās ar pirms trim gadiem gūtu ļoti smagu acs traumu.
"Puikam bija nepilni pieci gadi, kad notika negadījums. Braucot ar riteni, viņš nokrita un stipri satraumēja labo aci, kā rezultātā arī zaudēja redzi vienai acij," atminas mamma.
Uzreiz pēc traumas Latvijā zēnam ārsti veica divas operācijas. Taču pēcāk parādījās vēl kādā nepatīkama problēma - tā kā negadījumā bija saplosīts ne tikai redzes nervs, bet arī muskuļi - apkārtējie audi, zēna neredzīgā actiņa izteikti vērās uz augšu. Tāpēc, kad Bērnu slimnīcas bērnu acu slimību klīnikas vadītāja daktere Sandra Valeiņa piedāvāja veikt operāciju, sadarbojoties ar pieredzējušiem speciālistiem no Vācijas, ģimene pat to nopriecājusies. Arī dēls to uzvēris mierīgi un bez bailēm, atceras mamma.
“Es nezinu, varbūt bērns to uztver pavisam savādāk. Jo tā motivācija varbūt – ka būs labāk, būs skaistāk. Tās bailes no operācijas vispār nebija," viņa stāsta.
Šīs operācijas mērķis bija panākt kosmētisku efektu. "Šajā gadījumā mēs centāmies aizstāt neesošo jeb ļoti parētisko muskuli, kas nestrādā, ar citiem muskuļiem. Šajā gadījumā bija arī rētaudi, ko centāmies rezicēt. Un veidot šo actiņu iepriekšējā veidā. Tā nebūs tāda kāda bija nekad - tas nav iespējams, dzīvē daudz kas nav iespējams, taču skatīsies labāk, par ko mums visiem, protams, prieks," stāsta Valeiņa.
Šis puisēns bija viens no sešiem pacientiem, kam šajā nedēļā Bērnu slimnīcas ārsti, piedaloties divām augstas raudzes speciālistēm no ārvalstu klīnikām, veica šķielēšanas labošanas operācijas.
Viesos bija Hamburgas Universitātes slimnīcas ortoptiste Kristīne Rettige un Libekas Universitātes Acu slimību klīnikas virsārste bērnu oftalmoloģe un straboloģe Santa Hēde, kura savulaik medicīnas studijas sākusi Latvijā un turpinājusi Vācijā un Kanādā.
"Katra no šīm operācijām un katrs no šiem pacientiem ir burtiski unikāls. Tas bija risinājums šim vienam pacientam, te nav noteiktu vadlīniju un te lomu var spēlēt tikai liela pieredze," atzīmē Valeiņa.
Kopā ar ārvalstu klīniku ārstēm Bērnu slimnīcas ārsti un optometristi konsultēja pacientus ar sarežģītām, retām šķielēšanas diagnozēm, analizēja šos gadījumus un veidoja ārstēšanas taktiku.
Ārste stāsta, ka šķielēšanas labošanas operācijas ir ļoti sarežģītas. Piemēram, nedrīkst pieļaut, ka pēc operācijas ir dubultošanās, kas traucē pat vairāk nekā šķielēšana. Daudziem arī šķielēšanas problēmu nebūt nav viegli saprast, ja pašu tā neskar.
"Jo viena acs redze ir plakana, šeit nav stereoaktivitātes. Ja bērniņš, kas šķielē aiziet uz 3D filmām, viņš neredz šo stereoaktivitāti. Bet dzīve mums visa ir tāda kā 3D filma, Protams, cilvēks ļoti daudz ko kompensē, arī attāluma sajūtu var kompensēt, bet tomēr mums paliek daudz grūtību, kas mums vienmēr saglabājas. Jo mums skatās viena vai otra vai pārmaiņus viena vai otra acs," norāda Valeiņa.
Tāpēc, operējot, cenšas iegūt tā dēvēto kopredzi jeb binokulāro redzi un stereo redzi. Ja nav tādas iespējas, kā pieminētā zēna gadījumā, tad ārsti cenšas vismaz panākt labu kosmētiskorezultātu. Arī tas pacientam ir ļoti būtiski.
Bērnu slimnīcā arī Latvijas Radio uzzināja, ka ne tikai oftalmologiem, bet arī vēl vairāku citu specialitāšu ārstiem izveidojusies ļoti laba sadarbība ar ārvalstu kolēģiem, piemēram, uz Latviju arī brauc kardioķirurgi un LOR ārsti no citām valstīm. Savukārt citās specialitātēs, ja ir ļoti sarežģīti gadījumi, Bērnu slimnīcas ārsti sazinās ar kolēģiem un vienojas par rīcības plānu.
