"Dažkārt pašsaprotamas un vienkāršas patiesības, kas tiek pārdomāti realizētas, ļauj izvairīties no veselības problēmām," saka bērnu ārste Anna Birka. Viņa uzskata, ka sākt var vienmēr un arī ar maziem soļiem, piemēram, ikdienas telpu vēdināšanas rituālu pirms naktsmiera, apņemšanos mazgāt rokas trīs reizes biežāk un lieki neizvairīties no aukstu dzērienu lietošanas vai kalendārā ieplānotu iknedēļas brīvdienu izbraucienu pie dabas, neraugoties uz laikapstākļiem.
Pediatre Anna Birka sniedz padomus, kā bērniem uzlabot veselību ziemas mēnešos
Vecāki un bērnudārzu skolotāji mēdz samazināt bērnu laukā pavadīto laiku ziemā: "Šodien nedaudz smidzina, ir samācies vai vējš pārāk ass – laukā neiesim."
"Tomēr jāiet laukā ik dienas! Spēlējieties svaigā gaisā, motivējiet sevi un ejiet ārā, pie mājas, uz mežu, jūru vai tūrisma pārgājienā,” saka Anna Birka.
Bērnu ārste iesaka arī piedomāt pie apģērba: "Mājās – basām kājām. Ejot laukā, netuntulējiet un neļaujiet sasvīst. Ģērbiet bērnu atbilstoši laika apstākļiem: ap 0 grādiem – mazāk nekā -15 grādos, pie tam atcerieties, ka bērni ir aktīvi un kustīgi. Ja brauciet ar auto, tad noģērbiet bērnu vai arī nekarsējiet auto. Mājās ļaujiet arī ziemā skriet pa dzīvokli ar basām kājām."
"Auksts ir labs! Nebaidieties dot bērnam produktus, kas tikko izņemti no ledusskapja, nav nepieciešamības tos sildīt," uzskata ārste, kura dažkārt angīnas slimniekiem pēc slimības nozīmē "saldējuma diētu" – saldēta sula, saldēts jogurts vai augļi katru dienu pēc slimošanas beigām.
Daktere Birka atgādina, ka angīna vai bronhīts ir vīrusu izraisītas saslimšanas, kam ir mazs sakars ar to, ka bērns ko aukstu apēdis.
Higiēnas noteikumu ievērošana ir svarīga visu gadu, taču vīrusu sezonā labāk rokas mazgāt biežāk. Tas tiešām palīdz izvairīties no dažādām saslimšanām. Mitrās salvetes ir laba alternatīva, ja nav pieejams ūdens.
“Patiesībā bērniem patīk mazgāt rokas, viņi to uztver par sava veida rotaļu un labprāt iesaistās. Vecākiem tikai ir jāsper pirmais iedrošināšanas solis,” saka Anna Birka. Ja bērns tomēr vilcinās, piedāvājiet spēli, piemēram, sacentieties, kurš ar rokām uztaisīs lielāku ziepju burbuli vai kurš radīs vairāk putu.
Ziemā svaigas un saldētas ogas un augļi ir ļoti svarīgi, jo var aizstāt mākslīgos vitamīnus un kļūt par būtisku vitamīnu un mikroelementu avotu.
"Pārāk nepaļaujieties uz importētajiem augļiem, vietējie dārzeņi vai no vecmāmiņas dārza sasaldētās ogas ir visvērtīgākās.
Ziemā vairāk bērnu ēdienā iekļaujiet ķiploku un sīpolu. Tos var pievienot zupām vai arī pagatavot ķiploku grauzdiņus – nepieciešams nedaudz sviesta, sasmalcināts ķiploks un zaļumi,” ķiploku grauzdiņus pagatavošanas pieredzē dalās ārste Birka.
Bērniem ziemā nepieciešams dejot, slēpot un aktīvi rotaļāties. Ļoti labas ir jebkādas aktivitātes brīvā dabā, piemēram, slēpošana un slidošana, taču tikpat nozīmīgas ir arī iekštelpās realizējamās – peldēšana, dejošana, vingrošana vai rotaļas.
Tas viss attīsta bērnu un stiprina imunitāti. Bērni pēc dabas ir dažādi, kāds ir kustīgāks, kāds mazāk aktīvs – vecāku uzdevums ir pārdomāti piedāvāt papildu iespējas.
Medikamentus bērnu ārste iesaka tikai īpašos gadījumos.
“Mūsdienu tendence ir vecākiem pārspīlēt ar medikamentu lietošanu, es pat to brīžiem sauktu par bērnu neapzinātu “zāļošanu”. Tāpēc aicinu vecākus par medikamentu lietošanu vienmēr konsultēties ar savu pediatru, lai pieņemtu pareizāko lēmumu,” aicina Anna Birka.
