Rozācija (acne rosacea) ir hroniska iekaisīga saslimšana, kas lielākoties skar sievietes pēc 30 gadu vecuma. To reizēm jauc ar parastajām pinnēm (acne vulgaris), taču tās ir divas atšķirīgas problēmas.
Čalovska par rozāciju paskaidroja: "Galvenā problēma būtībā ir ādas apsārtums, ko rada ādas asinsvadu paplašināšanās, un iekaisums, kas rezultējas ar pinnēm jeb izsitumiem. Ir vairāki faktori, kas ietekmē rozācijas rašanos, – ģenētika, imūnās sistēmas atbilde un ādas normālās mikrofloras izmaiņas. Šajā gadījumā lomu spēlē tāda Demodex ērcīte, kas normāli ir mums visiem, bet rozācijas gadījumā notiek tās savairošanās."
Ir vairāki riska faktori, no kuriem noteikti vajadzētu izvairīties, ja jums ir rozācija vai tendence uz to. Tie ir: ultravioletais starojums, auksts un mitrs laiks, stress, karstums, dažādas procedūras, kas saistītas ar siltumu, piemēram, pirts apmeklējumi, – no tā noteikti vajadzētu izvairīties, skaidroja ārste, norādot, ka tāpat vajadzētu izvairīties no alkohola lietošanas kā veicinoša faktora, jo īpaši sarkanā vīna, kā arī asiem un karstiem ēdieniem, dzērieniem un pārmērīgas fiziskās slodzes.
Soļi, ko rozācijas pacienti var darīt mājās: maigi attīrīt ādu, neizmantot kairinošus līdzekļus, kuru sastāvā ir, piemēram, spirts. Pēc iespējas izvēlēties līdzekļus bez smaržvielām, skābes, mentola un urīnvielas, jo tie var tikai pastiprināti kairināt ādu.
Ārste arī uzsvēra – tā kā āda ir pārmērīgi jūtīga, nepieciešams to mitrināt, izvēloties savai ādai atbilstošus līdzekļus – ja āda ir sausa, tad izvēlēties krēma veidā, bet ja taukaina, tad gēla veidā. Rozācijai paredzētie mitrinošie līdzekļi jālieto divas reizes dienā. Tomēr pats svarīgākais rozācijas pacientiem ir visu gadu lietot saules aizsargkrēmus ar SPF50 – gan vasarā, gan ziemā, gan tad, kad saule spīd, gan tad, kad ir mākoņains laiks, norādīja Čalovska.
Ja gadījumā ar šiem līdzekļiem nav gana, tad noteikti jāvēršas pie sava dermatologa, kurš var nozīmēt medikamentozu ārstēšanu.
"Rozācija ir hroniska saslimšana, kuru pilnībā izārstēt nav iespējams, bet ir iespējams kontrolēt simptomus – paasinājumu brīžos tiek nozīmēta medikamentoza terapija, un tad ir izvairīšanās no riska faktoriem, ikdienas kopšana, kas notur ādu tīri labā stāvoklī," paskaidroja Čalovska.
Kas attiecas uz lāzerprocedūrām – tās var samazināt apsārtumu, jo galvenokārt darbojas uz paplašinātajiem asinsvadiem un fona apsārtumu.
