Zemītis norādīja, ka pelējuma sēnes gaisā ir nepārtraukti, līdz ar to potenciāls tām augt un attīstīties ēku iekšpusē ir visu laiku.
"Ja ir labvēlīgi apstākļi, atsevišķas sēņu sporas var izveidot kolonijas un sākt augt, un tad jau jūs viņas varēsiet redzēt. Labvēlīgie apstākļi ir paaugstināts mitrums, nav gaisa apmaiņas, vieta ir tumša un noslēgta," viņš skaidroja.
Vienlaikus ir preventīvi veidi, kā no pelējuma rašanās izvairīties, kas lielākoties nozīmē mainīt savus ikdienas paradumus, lai telpās neuzkrātos mitrums. "Parasti risks sēnēm ir sākt augt, ja ir paaugstināts relatīvais mitrums virs 80%. Ir dažādi veidi, kā šo līmeni nesasniegt. Mēs varam sekot līdzi mitruma izdalījumiem telpās, piemēram, ja gatavojam ēst, vienmēr ieslēdzam mitruma nosūcēju virtuvē. Tas pats ir vannas istabā, kad pēc mazgāšanās ir liels mitruma daudzums – tad ieslēdzam ventilatoru, privātmājā var atvērt logu, izvēdināt ārā sakrājušos mitrumu," ieteica Zemītis.
Mežule piekrita, ka izvairīties no sēnēm nav iespējams, jo tās apkārtējā vidē ir visur – gaisā, ārpus telpām, iekštelpās.
"Mikologi saka, ka neviena vannas istaba nav brīva no sēnēm. Pat visideālākajā atradīsim. Jautājums, kurā brīdī tas sāks traucēt mūsu ikdienas dzīvi, kurā brīdī vai nu tās redzēsim vizuāli, vai sāks parādīties veselības problēmas," viņa atzina.
Profesore skaidroja, ka vēl bez mitrumam telpās pelējuma sēnei, lai tā attīstītos, svarīgs faktors ir arī – ko tā "ēdīs".
"Ja vannas istabu pēc mazgāšanās tīrām tikai reizi gadā un visi ziepju nosēdumi vai dažādas citas lietas paliek, vai virtuvē pie nosūcēja viss paliek netīrīts, tad mitrums kopā ar sliktu gaisa apmaiņu un kārtīgām barības vielām – tas rezultāts ir tāds, kāds ir," skaidroja Mežule.
Viņa uzsvēra, ka vissliktākais, ko var darīt, kad pelējums ir redzams, ņemt un vienkārši to nokasīt, jo sporas nonāks gaisā un, ja sākotnēji bija viens pleķītis, tad tagad pelējums izpletīsies vismaz pa pussienu vai veselu sienu.
"Mūsdienās ir plaši pieejami dažādi līdzekļi, ar ko apstrādāt dažādas vietas, piemēram, šuves starp flīzēm, kas ir vieta, kur pelējums dzīvo. Ir arī apmetuma materiāli dažādi, ir ļoti jāskatās, kādus materiālus izmanto," ieteica Mežule.
Ierasti, ja pelējuma platība ir līdz kvadrātmetram, ar ko cilvēks var cīnīties paša spēkiem, ja pelējums ir lielāks, labāk ir saukt speciālus dienestus, kuriem ir gan specifiski ķīmiskie līdzekļi, gan spectērpi, gan zināšanas, ieteica Zemītis.
"Novākšana notiek, vispirms apstrādājot ar ķīmiskajiem līdzekļiem. Bet jāatceras, ka pirms tam jātiek galā ar to galveno cēloni. Ja esi ticis galā ar cēloni, pelējumu var noņemt un cerēt, ka tas vairāk neaugs.
Pēc tam seko fiziska apstrāde, berzēšana, bet berzēšanas procesā sporas lido pa gaisu, līdz ar to vajag tās savākt, sasūkt ar filtriem, lai tās neiekļūst nekur citur. Pašiem arī vajag lietot respiratorus, acu aizsargus, cimdus," viņš skaidroja.
Mežule uzsvēra, ka ir pelējuma sēnes, kas veselības problēmas izraisa tikai ļoti retos gadījumos, bet ir tādas, kas izdala ķīmiskus toksīnus gaisā, kas var būt bīstami.
Rīgas Stradiņa universitātes docente un Vides un veselības institūta vadošā pētniece Žanna Martinsone skaidroja, ka pelējuma sēnes sporas vai pelējuma sēņu izdalītie ķīmiskie savienojumi cilvēkiem var gan radīt alerģiju, gan saasināt jau esošas elpceļu problēmas.
"Alerģijas ir viens. Ja sporu ir daudz, visu laiku ir kairinājums plaušām, ir kaut kāds klepus, iesnas, visu laiku aizlikts deguns. Tam gan var būt arī ļoti daudz citu iemeslu. Ja runājam par plaušām, skaidrs, ka var būt arī plaušu iekaisumi un var arī būt tā, ka, ja cilvēkam jau ir infekcija, sporas to var pastiprināt, veicināt plaušu karsoņa attīstību," skaidroja Martinsone.
"Tas, par ko lielākā daļa cilvēku uztraucas, manuprāt, ir par alerģijām, un ne jau bez pamata.
Pasaules dati liecina, ka piektā daļa astmas gadījumu, piemēram, ir tāpēc, ka cilvēkiem ir pelējums mājās, un tas nav maz," viņa atzina.
Vienlaikus ārste atgādināja, ka nedrīkst iebraukt otrā grāvī, pārlieku daudz vai nepareizi lietojot ķīmiskos tīrīšanas līdzekļus. Gan tīrot telpas ikdienā, gan cīnoties ar pelējumu, obligāti jāievēro ķīmisko līdzekļu lietošanas norādījumi un drošības prasības.
