Ārste skaidroja, ka kāju un nagu sēnīte ir ļoti bieži sastopama, – reizi dzīvē tā redzama katram trešajam pasaules iedzīvotājam. Tā ir aktuāla problēma gan ģimenes ārstu praksēs, gan dermatologu praksēs, un ar to arī "satiekas" citu specialitāšu ārsti.
Apine norādīja, ka kāju sēnīšu gadījumā visbiežākās sūdzības būs par ādas lobīšanos, iespējams, apsārtumu. Iespējams, āda starp pirkstiem būs tāda kā izmirkusi, bālgana, saplaisājusi. Līdz ar to rodas kairinājums un nieze.
Ārste arī skaidroja, ka nagu sēnītes gadījumā izmaiņas būs redzamas uz viena vai vairākiem nagiem, un tas var būt gan kā nagu atdalīšanās no plātnītes, gan sabiezēšana, gan krāsas izmaiņa – dzeltenas, brūnganas. Tāpat var parādīties nagu drupanums, struktūras izmaiņas.
"Būtiska nianse ir tā, ka nagu sēnīte, ja to neārstējam, pati nevar izārstēties. Tā nekur nepazudīs. Tādēļ tās risināšanā noteikti būtu jāvēršas pie dermatologa, kurš, veicot analīzes un apskati, spēs ļoti precīzi noteikt sēnītes izraisītāju, līdz ar to varēs izraudzīties piemērotāku ārstēšanu," viņa teica.
Ārste arī norādīja, ka mūsdienu medicīnā ir ne tikai iespēja nagu sēnīti ārstēt medikamentozi, lokāli un iekšķīgi, bet var arī pielietot, piemēram, lāzerterapijas metodi.
Apine norādīja, ka kāju nagu sēnītes izraisītāji ir mums visapkārt, un ir visdažādākās sēnīšu formas.
Bieži vien kāju sēnītes rašanās saistīta ar dzīvesveidu, sportošanu, darba apstākļiem, kur nepieciešams valkāt īpašus apavus. Tāpat saistība ir arī ar visa organisma imunitāti.
"Tās pamatā varētu būt arī kāda asinsvadu saslimšana, cukura diabēts, kādas vielmaiņas problēmas, kas imunitāti tieši lokāli kājās pasliktina, līdz ar to sēnīte izmanto šo iespēju un sākas akūta infekcija," teica Apine.
Dermatoloģe skaidroja, ka tad, ja problēma netiek risināta, veidojas ādas plaisas un lobīšanās, kas var būt par iemeslu citu infekciju iekļūšanai organismā. Piemēram, dažādu bakteriālu infekciju iekļūšanai, kas var veicināt turpmāku ādas iekaisumu.
