Cilvēka organisms ir sarežģīts un smalks mehānisms, kas darbojas vienotā sistēmā, un šīs sistēmas darbību izprast arvien ir nopietns izaicinājums zinātnei. Pēdējās desmitgadēs veiktie pētījumi tuvinājuši cilvēka izpratni par zarnu trakta mijiedarbību ar mūsu smadzenēm.
Renemane skaidroja, ka psihiskā veselība ir atkarīga arī no tā, kā darbojas visas iekšējo orgānu sistēmas, līdz ar to lielu lomu spēlē arī gremošanas trakts: “Gan psihiskā veselība, gan iekšējo orgānu sistēma atrodas vienā kompleksā un viens otru var ietekmēt, līdz ar to ir būtiski, lai gremošanas trakts būtu kārtībā.”
“Gremošanas traucējumi var būt par iemeslu, kāpēc var attīstīties psihiskas problēmas,” viņa piebilda.
“Pēdējo 20 gadu pētījumi un virzieni parāda mums, ka zarnu trakts šajā orķestrī spēlē kā galvenā vijole,” piekrita Derovs. Viņš norādīja, ka procesi zarnu traktā nodrošina ne tikai gremošanas sistēmas pamatfunkcijas, bet arī ietekmē visas pārējās orgānu sistēmas, tai skaitā arī centrālo nervu sistēmu, kardiovaskulāro sistēmu, plaušas, aknas.
Nākotnē šo kopsakarību izpēte paver jaunas ārstēšanas iespējas, taču šobrīd tam vēl ir par agru. “Jāsaprot, ka pašiem, gribot kaut ko uzlabot zarnās un līdz ar to uzlabot arī pārējos orgānus, šobrīd tas vēl būs salīdzinoši grūti, bet tas, ka tie procesi ir sasaistīti kopā, ir vairāk nekā skaidrs,” Derovs norādīja.
Vienlaikus šī saikne starp sistēmām nodrošina ietekmi arī pretējā virzienā – centrālā nervu sistēma var ietekmēt zarnu traktu.
“Ja cilvēks atrodas hroniskā stresā vai pārdzīvo akūta stresa reakciju, tajā brīdī organismā izdalās hormons kortizols, un tas savukārt palielina zarnu caurlaidību, un tāpēc endotoksīni, kas atrodas gremošanas traktā, var iekļūt asinsritē un izraisīt imūnreakciju,” skaidroja Renemane.
“Ilgstošs stress noteikti izprovocēs kādas hroniskas izmaiņas arī zarnās, un arī otrādi – ja mums principā ar stresu nekādas saiknes nav, bet cilvēks ilgstoši slimo, lieto antibiotikas, neveselīgi ēd, neseko līdzi veselībai, sākas otra galējība, no zarnas tas viss aizceļos uz augšu, uz galvas smadzenēm,” piebilda Derovs.
Tiem cilvēkiem, kam jau ir kādas hroniskas slimības, nosliece uz gremošanas trakta problēmām, kairinātās zarnas sindroms, arī ikdienišķs stress var radīt lielākas problēmas, viņš skaidroja.
Veseliem cilvēkiem nelielam ikdienas stresam nevajadzētu izraisīt nopietnas problēmas zarnu traktā, vienlaikus katra situācija ir individuāla. To ietekmē ģenētika, dzimums, vecums, ēšanas paradumi, vide. Ja cilvēks par savu organismu nerūpējas, nekad nevar zināt, kurš stresa kairinājums radīs kaut kādas lielākas izmaiņas organismā.
