Pčolkina skaidroja, – joprojām ik gadu ap 200 sieviešu izdzird šo diagnozi, tāpēc ir uzsākta kampaņa “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!”, kuras galvenais mērķis ir informēt sievietes, ka Latvijā ir valsts apmaksāts dzemdes kakla vēža skrīnings jau no 2009. gada – nesāpīga un ātri izdarāma procedūra turpat ginekoloģiskās apskates laikā.
Skrīninga mērķis ir atklāt saslimšanu vēža agrīnā stadijā vai labdabīga priekšvēža stadijā, kad šī saslimšana ir pilnībā izārstējama vienkārši, ātri un nesāpīgi.
Ja salīdzina Latviju ar Eiropu, vidēji Eiropā ir 13 dzemdes kakla vēža gadījumi uz 100 000, taču Latvijā tie ir 26 gadījumi, norādīja speciāliste.
Viņa skaidroja, ka Eiropā vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV), kas ir kā primārā dzemdes kakla vēža profilakse, uzsākta ātrāk. Taču arī Latvijā no 2010. gada meitenēm no 12–18 gadiem pieejama šāda vakcīna, bet no šī gada arī 12–15 gadus veciem zēniem.
Pčolkina norādīja –
primārā profilakses mērķis ir nākotnē varēt aizmirst par šādu diagnozi – dzemdes kakla vēzis.
"Arī skrīnings ir ārkārtīgi svarīgs, un vakcinācija neatbrīvo sievieti no skrīninga veikšanas. Skrīnings ir ārkārtīgi vienkārša analīze, ko var veikt ginekoloģiskās apskates laikā, kas dod iespēju laikus novērst šo saslimšanu, kuru varam nepiedzīvot nekad," sacīja fonda vadītāja.
Nereti sievietes izvairās no skrīninga, baiļojoties no uzzināšanas, tāpēc Pčolkina skaidroja: "Mēs gribam stāstīt un vairāk informēt sievietes, ka mēs ar šo analīzi neatrodam vēzi lielākoties. Mēs atrodam izmaiņas priekšvēža stadijā, kuras mēs vienkārši varam ārstēt, neietekmējot sievietes dzīves kvalitāti nākotnē. Vienkāršā analīze ir iespēja aizmirst par problēmu Latvijā."
Vienlaikus viņa neslēpa, ka ar atsaucību uz skrīninga uzaicinājumiem, kurus sievietes sāk saņemt no 25 gadu vecuma, arī nav pamata lepoties – 2009. gadā, uzsākot skrīningu, atsaucās 14,9% sieviešu, savukārt vislabākie rezultāti bija 2018. gadā, kad atsaucās nedaudz vairāk par 43%, taču pandēmija darīja savu un rezultāti strauji kritušies.
Vaicāta, kādus atsaucības rezultātus gribētu sasniegt, Pčolkina atzina, ka vislabāk būtu tuvu 100%, taču arī 85–90% būtu labi.
Runājot par jaunākās paaudzes izglītošanu šajā jautājumā, biedrības vadītāja atzina: "Veselības mācība un tās izskaušana no skolām ir ļoti liela kļūda ne tikai attiecībā uz dzemdes kakla vēža problēmu, bet vispār cilvēka veselību kopumā. Mums jaunākajai paaudzei jāiemāca tas, ka ir jādomā par preventīvo medicīnu, nevis par to, ka ejam pie ārsta tikai tad, kad sāp."
