Kā labāk dzīvot

Kardioloģe: Regulāra olīveļļas lietošana samazina infarkta un insulta risku par 30 - 38%

Kā labāk dzīvot

Ar dārza ieziemošanu vēl var nesteigties

Cukura diabēts kļūst arvien jaunāks: ārste mudina regulāri pārbaudīt cukura līmeni asinīs

Ārste: Cukura diabēts kļūst arvien «jaunāks»; svarīgi laikus veikt analīzes

Atbilstoši rekomendācijām cukura līmenis asinīs ikvienam cilvēkam būtu jānosaka 40–45 gadu vecumā, taču mūsdienās slimība skar arvien jaunākus cilvēkus, tāpēc svarīgi analīzes nodot laikus, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra profesore, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas nodaļas vadītāja Ilze Konrāde. 

Kad cilvēkam nosaka diagnozi cukura diabēts, 92% gadījumu runa ir par otrā tipa diabētu, kas nozīmē insulīna nejūtību audos, ko ārsti sauc par insulīna rezistenci, norādīja Konrāde. 

"Bet nav tā, ka ir tikai otrā tipa diabēts. Diemžēl diabētu ir diezgan daudz. Izplatīts ir arī pirmā tipa cukura diabēts, kas raksturojas tiešām ar autoimūnu procesu, kad jūsu imunitāte vēršas pret organisma šūnām, radot antivielas un šīs šūnas iznīcinot. Tas ir pirmā tipa diabēts, kas ir absolūts insulīna deficīts," viņa skaidroja. 

Pavisam ir 54 dažādi diabēta tipi. Ārste atzina, ka ar diabētu sabiedrībā slimo daudzi, un uzsvēra, ka cukura līmenis asinīs būtu jānosaka ikvienam cilvēkam. 

"Mans aicinājums ir, un es apsolos, ka arī pati to beidzot izdarīšu, aiziet visiem, kuriem nav diagnozes, uz laboratoriju tukšā dūšā un nodot analīzes," viņa mudināja. 

"Pēc rekomendācijām tas būtu jādara no 45 gadiem, bet šobrīd jau tie ir 40 gadi. Tas, kā mēs dzīvojam, mūsu stress, mūsu neizgulēšanās, relatīva mazkustība un uztura īpatnības ir mainījušas mūsu vielmaiņas procesu un diabēts kļūst arvien ''jaunāks''," uzsvēra Konrāde. 

Pēc tam, kad diagnosticēts cukura diabēts, ārsti precizēs un paskaidros, kura tipa tas ir un kas ir jādara. Diemžēl, runājot par otrā tipa diabētu, šī diagnoze ir tikai aisberga redzamā daļa. 

"Patiesais stāsts jau ir šī insulīna rezistence. Tas nozīmē to, ka insulīns nespēj audos veikt savu darbu. Tas ir tādēļ, ka mainās tauku vielmaiņa, mainās holesterīns un seko sirds un asinsvadu slimības, jo tad, kad mums ir šī insulīna rezistence, sliktais ZBL holesterīns kļūst mazs, blīvs un daudz labāk ieiet asinsvadu sieniņā," skaidroja Konrāde. 

"Diemžēl vairāk nekā 30–40% kardiovaskulāro katastrofu gadījumā  cilvēkam atrod pirmreizēju diabētu.

Ja mēs varam to izdarīt ātrāk, tad šobrīd esošās modernās terapijas var aizkavēt šīs katastrofas. Tas nodrošina to, ka jūs no rīta varat staigāt ar suni, samīļot mazbērnus, aizbraukt ārzemju ceļojumā un šo vārdu pilnā nozīmē – baudīt dzīvi," viņa uzsvēra. 

Par iemeslu tam, lai ar steigu dotos nodot analīzes, kalpo arī dažādi simptomi – izteiktas, regulāras slāpes, vājums pēc maltītēm vai vieglu fizisko aktivitāšu laikā, regulāra vajadzība naktī doties urinēt. 

"Arī tad, ja savā dzīvesveidā neko nemaināt, bet pēkšņi ieraugāt, ka jums ir mīnus trīs, četri, pieci kilogrami, tad nav jābūt priecīgam, tajā brīdī ir jāiet un jātaisa analīzes, jo neskaidrs, neliels svara zudums var būt gan diabēta, gan onkoloģijas simptoms," norādīja Konrāde. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti