Tāpēc izdegšanas sindroma izplatībai sabiedrībā, atpazīšanai un ārstēšanas iespējām arodārsti šodien pievērsīsies konferencē Rīgas Stradiņa universitātē. Konferenci organizē Latvijas Arodārstu biedrība un ''Veselības centrs Vivendi''.
Psihiatre Inga Zārde norāda, ka izdegšanas sindroms ir izplatīts, bet bieži vien nepamanīts un neatzīts. Turklāt pret šo problēmu ir aizspriedumi sabiedrībā.
''Un cilvēkam liekas, kā tad es tā runāšu par to, ka esmu pārpūlējies vai izdedzis. Bet patiesībā tā ir nopietna problēma,'' uzsver psihiatre. ''Ja skatās pasaules statistiku, tad ir dati, ka pat līdz 70% darbaspējīgo kādā dzīves brīdī cieš no izdegšanas sindroma. Tātad problēma ir diezgan aktuāla. Jau ar brīdi, kad cilvēkam sākas stress, trauksme darba situācijā, jāsāk domāt - kas notiek, kāpēc es tā jūtos? Varbūt pirmajā brīdī, kad rodas stress, nav jāskrien pie ārsta, bet, ja situācija ievelkas, cilvēks ilgstoši jūtas spriedzē, trauksmē, stresā, neapmierināts, sajūta, ka nevar paspēt, ka jūtas izsīcis, ka gribas norobežoties no darba pienākumiem, ka parādās vienaldzības sajūta pret to, kas agrāk patika, interesēja, - tad tā noteikti ir sarkanā lampiņa, kam uzmanība jāpievērš.”
Izdegšanas sindroms ir raksturīgs dažādu profesiju pārstāvjiem, tomēr augstāks risks ir tām profesijām, kurās ir intensīva saskarsme ar cilvēkiem, kuriem ir kādas fiziskas vai emocionālas vajadzības. Neapšaubāmi līderi ir skolotāji, sociālie darbinieki, psihologi, policisti un arī ārstniecības personas. Augsts izsīkuma līmenis konstatēts arī sabiedriskā transporta vadītājiem un reklāmas industrijas pārstāvjiem.
2012.gadā publicētā ASV veiktā pētījumā noteikts, ka izdegšanas sindroms ir 38% ārstu, bet pārējā sabiedrības daļā - 28%. Latvijā izsīkuma pazīmes vērojamas aptuveni trešdaļai ārstu. Augstāks izdegšanas risks ir mediķiem, pie kuriem akūtu (arī hronisku) veselības traucējumu gadījumā pacienti griežas vispirms, - neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi un ģimenes ārsti.
