SIA „Aniva” skaidro, ka galvenā izmaiņa ir fakts, ka uz 100 gramiem produktu var būt 0,4 grami sāls. Savukārt cukura daudzums nedrīkst pārsniegt 40 gramus dienā vienam cilvēkam.
Viena no pansionāta pieredzējušajām saimniecēm atzīst, ka sākumā ēdienu bijis gatavot ļoti grūti. „Šeit pirmajā nedēļā likās – „Ak, Dievs, es neko nesapratīšu!” Tā tabula… Pat padomju laikā nebija tik smalki noteikts, cik gramus drīkst lietot cilvēks,” saka pavāre Irēna Vaitaite.
Lai gan saimnieces cukura vietā bieži izmantojot medu, bet sāls aizvietota ar zaļumiem, kā arī ēdamistabā brīvi pieejamas sinepes un mārrutki, piemānīt veco cilvēku garšas kārpiņas ir grūti. „Ir, protams, cilvēki, kas pat nepagaršojot pieber sāli klāt. Vecāka gājuma cilvēkiem gribas kādreiz saldāku tēju,” saka pansionāta „Dērpele” iemītnieks.
Struktūrvienības vadītāja piekrīt, ka ēšanas paradumi būtu jāmaina, tomēr tam vajadzīgs laiks, tāpēc sāls un cukura ierobežojumi ir lietderīgi bērniem. „Mēs viņus [pansionātā] vairs nepāraudzināsim, jo, ja mēs sākam kaut ko iebilst, tad viņi kļūst kašķīgi, un strīds ar to arī beidzas – „Tu mani nepāraudzināsi!”,” atzīst sociālās aprūpes centra „Dērpele” struktūrvienības vadītāja Dzintra Lapiņa.
Jaunā noteikumu redakcija par uztura normām skolās, bērnudārzos, ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes centros, kas galvenokārt attiecas uz sāls un cukura patēriņa ierobežojumiem, spēkā stājās no šā gada 1.janvāra.
