Pasaulē ir ap 30 miljoniem Alcheimera slimnieku, jo arvien nav efektīvas terapijas. Pacientu skaits strauji pieaug, novecojot sabiedrībai un krietni pieaugot dzīves ilgumam gadsimta griezumā. Tādēļ pētnieki pārliecināti, ka šī ir viena no aktuālākajām kaitēm, kas teju „brēc” pēc risinājuma.
Zinātnieki kāda no Dabaszinātņu centra laboratorijām jau ir beiguši atlasīt aktīvo vielu savienojumus, kas slimību varētu pozitīvi ietekmēt. Pētījumi pagaidām norit tikai uz šūnām. „(..) Šie pētījumi arī ir pirmsākums vēlmei apskatīt, vai, šīs mutācijas pārnesot cilvēkiem, varētu panākt to, ka viņi saņem nevis risku saslimt, bet saņem tos gēnus, kas aizsargā. Mēs šeit vispirms gribam to apskatīt uz dzīvniekiem un tad translēt to uz cilvēkiem un, iespējams, izmantot to kā potenciālu imunizācijas terapiju,” saka jaunais zinātņu doktors Vladimirs Piļipenko.
Nākamajā posmā, izvēloties netoksiskus savienojumus, uzvedības izmaiņu pētījumus veiks uz grauzējiem. Patlaban pētnieki gaida Ētikas komisijas atļauju. Zinātnieki cer jeb izvirza hipotēzi, ka, atrodot visefektīvāko vielu savienojumu, līdz ar šo terapiju Alcheimera slimības pacientiem varētu uzlaboties atmiņa un dzīves kvalitāte.
Pētījuma vadītāja Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Baiba Jansone sauc Alcheimera slimību par kaiti ar daudzām sejām. Slimniekiem ir gan atmiņas traucējumi, uzvedības izmaiņas – depresija un trauksme, gan nespēja telpiski orientēties.
Ja terapija pierādīs efektivitāti, nākamais solis būs apzināt, kurā slimības posmā tā vislabāk būtu jāpielieto, lai ārstētu atmiņas traucējumus. Proti, šis projekts ir tikai sākuma posms, un plānots rakstīt nākamos sadarbības projektus, lai pētītu slimību arvien tālāk. Pasaulē ir ap 30 miljoniem Alcheimera slimnieku, jo arvien nav efektīvas terapijas.
„Tad, kad 80% šūnu ir aizgājušas bojā, tad sāk parādīties demence. Pirms tam ir atmiņas vājums, kaut kāda trauksme un depresija, būtībā jau tā ir jāsāk ārstēt, bet neviens jau neiedomājas, ka tas var būt ceļš uz demenci,” stāsta Farmakoloģijas katedras vadītāja Vija Kluša. „Tagad dati rāda daudzos miljonus pacientu pasaulē un prognozē, ka krietni vēl pieaugs Alcheimera slimnieku skaits, jo dzīves ilgums pagarinās. Taču parādās gadījumi, kad saslimst arī jaunāki cilvēki ap 45 gadiem. Šī problēma ir aktuāla bez gala. Saslimstot ar Alcheimera slimību, cilvēks iziet no ierindas, valstī samazinās darbaspēks, tās ir sociālās, ekonomiskās, ģimeniskās problēmas. Vienkārši pasaule „brēc” pēc atrisinājuma,” norāda Kluša.
Beta-amiloīda peptīdu pētījumu Alcheimera slimības terapijā LU un Latvijas Organiskās sintēzes institūta zinātnieki veic kopā ar kolēģiem Oslo Universitātē. Sadarbības projekta noslēgums paredzēts nākamā gada aprīlī.
