Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Abpusējie dzirdes implanti – arī Latvijā

Arī Latvijā nu ir pieejami abpusējie dzirdes implanti

Piektdien, 3.martā, atzīmējot Pasaules dzirdes dienu, Latvijas Bērnu slimnīcas ārsti lepojas ar kādu jaunu iespēju, kas nu pieejama arī Latvijā. Vājdzirdīgiem bērniem tagad kohleāros dzirdes implantus ievieto abpusēji. Mazie pacienti vecāku balsi dzird gan ar labo, gan kreiso austiņu. No saviem vienaudžiem viņi vairs neatšķiras, iet parastos dārziņos un skolās. Tikai - kā citiem bērniem vajag brilles, tā viņiem aiz katras auss ir īpašs aparāts skaņu uztveršanai.

Gustavs ir kārtīgs puika. Viņam patīk visas tās lietas, kas maziem puikām dara prieku.

Tikai tuvākie zina, ka Gustavam dzirdēt palīdz kohleārais implants – turklāt nevis viens, bet divi. Katrai austiņai savs.

„Svarīgākais ir to pieņemt. Lai gan joprojām grūti saprast, vai viņš dzird un saprot, vai ne. Nu jau ir tāds vecums, ka sāk izmantot, sak', es neko nedzirdu! Lai gan lieliski visu dzird,” norāda Gustava tētis Toms Bērziņš.

„Es pamanīju to ap gada vecumu. Mani kaitināja, ka es atnāku mājās, cērtu metāla durvis, žvadzinu atslēgas, un viņš nereaģē. Man likās, ka tas nav normāli, bet man teica, ka es pati neesmu normāla. Aizbraucām pie ārsta, bet es jau zināju [ka būs vājdzirdība]. Var teikt, es braucu jau pēc smaguma pakāpes – cik smaga ir vājdzirdība,” piebilst Gustava mamma Jana Brosko.

Jana ir vecmāte, Toms – inženieris. Viņiem nebija šaubu par implantu operāciju. Galvenais – viņi cerēja, ka zēnu var operēt un ievietot implantus.

„Tālāk jau bija vāveres ritenis. Septembrī uzzinājām diagnozi, novembrī izoperēja, lai, kā teica daktere Kušķe, varam dzirdēt decembrī „džinglbeļus”. Tos mēs arī izdzirdējām,” priecīga ir mamma.

Viņa neslēpj, ka Gustavs ļoti mainījies, kad dzirdējis pasauli. „Viņš tā atvērās! Pilnīgi atplauka. Sāka smaidīt. Iedomājos, kā viņam bija… ka viņš mūs nesaprata,” nošausminās  mamma.

Gustavs ir viens no tiem 11 Latvijas bērniem, kam veikta abpusēja kohleāra implantācija.

Līdz 2015. gadam vairāk nekā 250 bērniem ievietots vienpusējs implants. Abpusējā implanta iespējas ir daudz lielākas.

„Līdzīgi kā mainās tehnoloģijas, parādās jaunas mobilās lietotnes, jaunas aplikācijas, attīstās visa tehnika, un tagad ir jaunas jaudas un iespējas. Tas palīdz daudz labāk saprast skaņas avotu. Viņam nav jāgriežas uz vienu pusīti, meklējot, no kurienes mamma sauc,” klāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ausu, kakla un deguna klīnikas vadītājs Jānis Sokolovs.

Pats implants ir maza ierīce, kas uztver skaņu, pārveido to elektriskā kairinājumā un nodod šo skaņu dzirdes nervam un  smadzenēm. Viena implanta cena ir 30 000 eiro, operāciju pilnībā apmaksā valsts. Tā kā valstī darbojas jaundzimušo dzirdes skrīninga programma, vājdzirdību izdodas atklāt ātri. Turklāt uz operācijām ir jāgaida īss brīdis. „Jo mazākam pacientam veic šo operāciju, jo labāk. Tas noteikti ir jāizdara līdz 2,5 gadu vecumam, bet optimāli ir deviņi mēneši,” stāsta ārsts.

Tieši deviņus mēnešus vecs arī bijis jaunākais pacients, kam Sokolovs ievietojis implantu. Ja viss ir labi, gada laikā bērns iemācās pateikt pirmos vārdus. Arī Gustavs jau saka „jā”, „nē” un pamazām nāk klāt aizvien jauni vārdiņi.

Gadā Latvijā piedzimst ap 20 bērnu ar iedzimtu smagas pakāpes vājdzirdību. Iemesli var būt dažādi, pārsvarā ģenētiski, bet ir bērniņi, kas dzirdi zaudē infekciju vai traumu dēļ. Tāpat īpašu vērību ārsti pievērš priekšlaicīgi dzimušu bērnu dzirdei.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti