Arī hokejisti taupa resursus un šķiro sadzīves atkritumus

Latvijas hokeja izlase uzsākusi gatavošanos pasaules čempionātam. Krišjāņa Rēdliha ģimeni var saukt par zaļi domājušu. Latvijas hokeja izlases aizsargs kopā ar savu sievu Ivetu, trīs bērniem – Laumu, Mārci, Tinci un, protams, arī ar mājdzīvniekiem mitinās Mazās Juglas krastā. Mājas pagalmā uzstādīti saules kolektori, savukārt apkures sistēma darbojas ar siltumsūkņa palīdzību.

 

 

"Mēs uzskatām, ka mēs esam videi draudzīga ģimene. Mēs nemēslojam. Vienīgi  elektroauto vēl nav," raidījumam "Vides fakti" saka Krišjānis Rēdlihs. Tikmēr viņa meita Lauma pastāsta, ka mazgājot zobus, viņa netecina lieki ūdeni. Un ejot mežā, košļenes papīrītis tiek pataupīts atkritumu tvertnei.

Tomēr ar atkritumu šķirošanu Rēdlihu ģimene līdz šim brīdim bijusi uz “jūs”. Mājas pagalmā stāvējis tikai kopējais konteiners. Rēdlihi piekrita raidījuma "Vides fakti" eksperimentam un nu jau vairākas nedēļas cītīgi sākuši šķirot stiklu, papīru un plastmasu.  

"Ar šķirošanu ir viegli, bet tajā pašā laikā mēs saskārāmies ar tādām problēmām, ko nebijām gaidījuši. Par sevi runājot, es esmu slinks, un, ja vecmāmiņas ievārījums ir sapelējis, tad jāmet ārā, bet izrādās, ka burciņa ir jāizmazgā. Arī tas, ka nedrīkst saplēstu stiklu mest konteinerā," jauniegūtās atziņas min hokejists. 

Rēdlihi atzīst, ka  ierastos atkritumu izmešanas paradumus mainīt nav bijis grūti un pat bērni  pie šķirošanas pieraduši ātri: "Baigi labie robotbērni, viņi uzreiz uztver komandu, viņiem mēs esam stāstījuši, bet man liekas, ka arī Zviedrijas multfilmu kanālos pauzēs reklāmu vietā rāda, ka vajag šķirot atkritumus."

Kad atkritumi sašķiroti, Krišjānis Rēdlihs dodas uz izlases treniņu, kura laikā arī citi sportisti dalās atkritumu šķirošanas pieredzē. Arī citi hokejisti ir izbraukājuši un strādājuši daudzās pasaules malās, tāpēc viņi var pastāstīt, kā citās valstīs darbojas atkritumu šķirošanas sistēmas. Jānis Kalniņš nav manījis atkritumu šķirošanu Ungārijā: "Budapeštā pāris vietās ir redzēts, bet ārpus tās nē. Ikdienā dzīvojot nav jāšķiro, vienkārši met ārā un viss."

"Latvijā cenšos šķirot, salikt stiklu atsevišķi, plastmasu atsevišķi, bet tagad pēdējā laikā dzīvoju Krievijā, tad tur bāzē bija tantiņa, kura šķiro, tāpēc tur nebija jādomā par to," stāsta Roberts Jekimovs, kurš šobrīd spēlē komandā Mitišķu "Atlant". Viņa iespaids par Krievijas atkritumu šķirošanas sistēmu ir: "Es domāju, ka tur vismaz pagaidām īpaši nešķiro."

Cita aina paveras Dānijā, kur ir ieviesta depozīta sistēma. Par nodotām plastmasas vai stikla pudelēm un bundžiņām pretī tiek saņemta nauda. Veikalos arī tiek īpaši norādīta dzēriena cena ar un bez iepakojuma. "Sanāk mest naudu ārā, ja tu to nedari. Vienmēr ir forši, ka tu esi salasījis diezgan daudz un mēneša beigās aizej ar pilniem maisiem uz veikalu un sapērc sev produktus par to, ko tikko esi nodevis," raidījumam "Vides fakti" stāsta Lauris Bajaruns.

Arī Zviedrija ir lielisks piemērs tam, kā šķirot pāri palikušos produktus. "Pilsētās ir izvietoti speciāli četrdaļīgi konteineri. Tur var izmest papīru, stiklu, metāla bundžiņas un plastmasas izstrādājumus. Visi iedzīvotāji šķiro. Ir izveidoti arī speciāli atkritumu nodošanas punkti. Piemēram, kad mājās notiek remonts, tad tur var aizvest būvgružus, ir vietas, kur var izmest sagrābtās lapas un nolauztos koku zarus, principā visu, ko var dedzināt. Iespējams arī nodot vecās elektroierīces. Varu teikt, ka dabas aizsardzība tur ir ļoti augstā līmenī," ziemeļvalstu pieredzi skaidro Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Aleksandrs Beļavskis.

Ja Zviedrijā kāds izdomā tomēr atkritumus nešķirot, tad var rēķināties ar līdzcilvēku nosodījumu. "Tur bija pat iespēja tāda, ja tu izmet plastmasas pudeli ne tur, kur vajag, tad tev atnāk un piezvana pie durvīm, un vēl gandrīz nolamā," pastāstīja hokejists Jānis Andersons.

Atkritumu šķirošanas profesionālis, "Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis savās mājās jau gadiem ilgi šķiro atkritumus. Atdalīt plastmasu no stikla, papīra un bundžiņām neesot nekādu problēmu. "Nevajag nekādu milzīgu platību, lai to izdarītu. Tur jau tā lieta, ka parasti saka, man nav vietas. Varam pamērīt, 60 centimetru parasts standarta skapītis, kas ir zem izlietnes. Tas sadalīts divās daļās – sadzīves atkritumi un šķirotie atkritumi. Patiesībā vēl pat varētu atrast vietu, tas nav nekas sarežģīts," skaidro AS “Latvijas Zaļais punkts” direktors Kaspars Zakulis. Vēlāk viss tiek aiznests uz konteineriem. 

Pētījumi rāda, ka Latvijas iedzīvotāju saražotais atkritumu daudzums ir sestais zemākais Eiropas Savienībā, tajā pašā laikā mēs esam ceturtie sliktākie atkritumu šķirotāji. 83% no Latvijas iedzīvotāju saražotajiem atkritumiem vienkārši tiek aizvesti uz izgāztuvēm.

"Varbūt tā latviešu mentalitāte, ko nu es, es jau varbūt neko. Es domāju, ka tikai mūsu spēkos ir lauzt šo stereotipu un vienkārši vajag gribēt," uzskata Kaspars Zakulis.

Jāatceras, ka par šķiroto atkritumu izvešanu nav jāmaksā un, jo vairāk tiks sašķirots, jo retāk pagalmā iegriezīsies atkritumu izvešanas mašīna, lai iztukšotu kopējos konteinerus. Tas savukārt nozīmē naudas ietaupīšanu. Arī hokejisti nemet naudu atkritumu tvertnē. Viņi šķiro. Un kā zināms, sportisti nav tie paši nabadzīgākie cilvēki. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt