Apzinoties, ka notiks ielu rakšana senajā pilsētas daļā, bija skaidrs, ka paralēli ielu rekonstrukcijai notiks arī arheoloģiskā izpēte.
”Atsevišķās vietās, kur bija ziņas par tādu ļoti intensīvu kultūras slāni vai arī vietās, kurās nekas līdz šim nebija zināms, piemēram, pie Alekšupītes, bija skaidrs, ka tur jāveic arheoloģiskie izrakumi, lai iegūtu apjomīgu informāciju par to, kas tur īsti ir bijis,” stāsta Mārtiņš Lūsēns.
Interesantākais izrādījies Policijas ielas laukums, norāda arheologs. Vēsturiski teritorija atrodas pašā senākajā Kuldīgas daļā, kas sākusi veidoties līdz ar vācu ienākšanu Kurzemē, ar to brīdi, kad Kuldīgā pie Ventas Rumbas sāka celt pili. Vēstures avotos minēts, ka pils uzbūvēta 1264. gadā. Līdz ar to pie Alekšupītes sāka veidoties apmetnes, kur dzīvoja amatnieki. Pakāpeniski tur sākuši atmesties arī kurši.
Arheloģiskie izrakumi apliecināja, ka Kuldīgā apdzīvota vieta sākusi veidoties 13. gadsimta pēdējā ceturksnī. Kā saistošāko atradumu Mārtiņš Lūsēns min svētceļnieku zīmi:
”Svētceļnieku zīmes ir veidotas no metāla, apaļas formas ar austiņām, kuras piešuva pie cepures cilvēki, kuri devās svētceļojumā. Tā bija ļoti populāra parādība viduslaikos. Laiku pa laikam cilvēki devās uz dažādām svētām vietām – Eiropā, uz Palestīnas teritoriju, uz Jēzus kapu. Par apliecinājumu tam, ka cilvēks tur ir bijis, tajās vietās varēja iegādāties svētceļnieku zīmi, uz kuras bija redzams svētā atveids, tur bija arī teksts. Tad, kad viņi atgriezās atpakaļ, varēja pārliecināties, ka cilvēks tiešām tur ir bijis. Vienu šādu zīmi mēs atradām Kuldīgā."
Arheologs pieļauj iespēju, ka atrastā zīme ir saistīta ar Rīgu, par to varētu liecināt latīniskais uzraksts. Rīga atradās Svētā Jēkaba ceļā. Svētceļojumi sākās no Svētā Jēkaba katedrāles Santjago de Kompostellā Spānijā un gala mērķis austrumu virzienā bija Sv. Jēkaba katedrāle Rīgā.
Vizuāli saistoši ir vairāki atradumi, arī ādas apavu fragments. Viens no tiem ir ļoti labi saglabājies, stāsta Kuldīgas novada muzeja pārstāve Krista Jansone.
”Var redzēt, ka tas patiešām izskatās pēc tāda maza ādas zābaciņa, kuram trūkst tikai zole. Tas varētu būt kāds 13.gadsimts. Šūts vairākās vietās, ar diegiem un ielāpiem. Tik labā stāvoklī neviens senais ādas apavs līdz mums vēl nebija nonācis,” priecājas muzejniece.
„Māla lauskas no 17 gadsimta. Interesantākais podiņš ir ar zaļu glazūru. Tas ir salūzis vairākos fragmentos, bet to varēs salikt kopā. Mēs to apstrādāsim un, iespējams, tas podiņš nonāks muzeja ekspozīcijā,” plāno Jansone, atklājot, ka uz podiņa varētu būt attēlota ticība. „Kristietības alegorija par ticību, cerību un mīlestību. Uz podiņa redzamā dāma varētu būt ticība.”
Arheoloģisko izrakumu laikā iegūtas 139 senlietas, kas nonākušas Kuldīgas novada muzeja krājumā.
