4. studija

Pagaidu statuss invalīdei

4. studija

4. studija

Galda spēles pret drūmu noskaņojumu

Ar spēlēšanos cīņā pret negatīvām emocijām - gan bērniem, gan pieaugušajiem

Kaut gan spēlēšanās tiek uzskatīta par nodarbi bērniem, arī pieaugušajiem tās var palīdzēt mācīties veidot izpratnes un kontrolēt emocijas. Ārste psihoterapeite Gunta Andžāne LTV raidījumā "4.studija" norāda, ka vecākiem jāatmet aizspriedumi par spēlēšanās būtību, jo tā veicina vesela, harmoniska cilvēka personības veidošanos.

 “Spēle un spēlēšanās, protams, ir neatņemama sastāvdaļa ne tikai bērnu, bet arī pieaugušo dzīvē, jo spēja spēlēties ir vesela personības struktūras pazīme, gan - vairāk vai mazāk -  harmoniska cilvēka pazīme,” uzskata ārste Andžāne.

Viņa novērojusi, ka vecāki bažīgi raugās uz spēļu lietderību, jo apšauba to jēgu. Pierastāka un saprotamāka prakse ir uz mērķi vērstās darbības. “Respektīvi, tu lasīsi, atstāstīsi, tev būs laba atzīme,” tradicionālo mācīšanās metodi apraksta Andžāne.

Ārste norāda, ka vecāki spēlēšanos traktē kā neko nedarīšanu.

Taču bērnībā caur spēles un spēlēšanās principu tiek veidota tāda attieksme un uztvere pret dzīvi, kāda šim cilvēkam būs arī pieaugušā vecumā. “Piemēram, dēls un tēvs sastrīdas un vecāks ir paturējis pēdējo vārdu, kliedzis skaļā formā, un bērnam ir dusmas uz to vecāku, bet viņš viņas nespēj izpaust, “ ārste kā piemēru apraksta situāciju. “Viņš aiziet uz savu istabu un spēlējas – paņem dusmīgu lauvu un kaut kādu jēriņu. Viņš atstrādā strīdu, kas viņā izraisījis smagas jūtas, un spēlē to atstrādā, un ir ticis galā ar situāciju”.

Spēlējoties ir vieglāk apgūt arī jaunas zināšanas. Skolotāja Zinaīda Hemane izmanto spēles principu, lai latviešu valodu iemācītu pirmskolas vecuma bērniem, kuriem latviešu nav dzimtā valoda.

“Bez spēles es vispār nevaru iedomāties, kā kaut ko iemācīt,“ skolotāja pamato savu mācīšanas metožu izvēli. Skolēni viņas stundās ar spēļu palīdzību apgūst radošu pieeju konkrētām dzīves situācijām un tāpēc rada savu attieksmi par tām uzreiz. Skolotāja norāda, ka tā bērniem nostāja rodas ātri: “Viņiem ir sava attieksme pret visu.”

Savukārt Mežciema pansionāta iemītnieki piedalās iknedēļas galda spēļu turnīros, lai ātrāk paietu tumšie ziemas mēneši un mazāk vietas paliktu drūmām domām.

“Jā, pieaugušajiem arī ir jāspēlē spēles, jo tas noteikti palīdz, radot prieku, aizmirstas rūgtums, pāridarījums, kas nomoka viņus ikdienā,” uzskata  pansionāta “Mežciems” kultūras darba organizatore Lauma Siņica.  

“Ja ir tikai domāšana-darīšana, tad agri vai vēlu cilvēks sajūtas diskomfortā,” skaidro ārste Andžāne.

Viņa min, ka spēlēšanās var palīdzēt cīņā arī pret tādām diagnozēm kā depresija, fobija, trauksme, panika.

Spēlēšanās eksperti norāda -  ir jāmācās riskēt un nedrīkst baidīties no zaudējuma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti