Lielās atsaucības dēļ cilvēkiem rindā bija jāstāv pat 40 minūtes.
Jau neilgi pirms pusdienas laika Stacijas laukumā pavērās neierasts skats. Vairākas vecāka gada gājuma kundzes nekautrējoties piedalījās publiskā vingrošanas nodarbībā, ko vadīja treneris Kristaps Vilde. Pēc tam dalībnieki stājās rindā, lai par brīvu izmērītu asinsspiedienu, pulsu un konsultētos ar kardiologu. To visu varēja izdarīt Sirds mazspējas dienai par godu izveidotajā mobilajā Sirds mazspējas klīnikā. Sirdi pārbaudīt atnāca aptuveni 150 cilvēku, pārsvarā pensionāri.
Starp viņiem arī Uldis, kurš veselībai sekojot līdzi regulāri. "Tā parasti jādara ir. Viena daļa jau vispār neseko. (..) Šitādā trakā saulē gan nav labi vispār, jo tāds asinsspiediens kā šodien man vispār nav bijis. Tas ir sakarā ar sauli," stāsta Uldis.
Tikmēr Zinta izmantoja iespēju sastapt kardiologu, lai parādītu savu izmeklējumu rezultātus. "Es biju to ehokardiogrāfiju iztaisīt, bet šeit es biju aizgājusi uzprasīt, ko tas [rezultātos] nozīmē. Es dabūju atbildi, ka ar sirdi viss ir kārtībā, bet jāmaina zāles, lai nokristos asinsspiediens," secināja Zinta.
7. maijs vairākās Eiropas valstīs ir Sirds mazspējas diena, kuras laikā dažādās akcijās sabiedrība tiek izglītota tieši par sirds mazspēju. Latvijā šajā dienā pasākumus jau vairākus gadus rīko biedrība “ParSirdi.lv”.
Tās vadītāja Inese Mauriņa stāsta, ka ideja par mobilo Sirds mazspējas klīniku ir balstīta uz citās valstīs redzēto.
"Šādas sirds mazspējas klīnikas patiešām eksistē, un viņu galvenais mērķis ir palīdzēt sirds mazspējas pacientiem tikt galā ar savu slimību. Tas, uz ko mēs arī esam ceļā mūsu valstī un ceram, ka kādu dienu arī pie mums būs tāda īsta sirds mazspējas klīnika, kur pacienti varētu konsultēties un saņemt informāciju," norāda Mauriņa.
Kā stāsta Latvijas Kardiologu biedrības pārstāve kardioloģe Ginta Kamzola, sirds mazspēja ir stāvoklis, kad sirds muskulis nespēj pietiekami pumpēt asinis uz citiem orgāniem un muskuļiem. Rezultātā cilvēks ļoti ātri nogurst. Slimība ir hroniska, taču simptomus var mazināt.
"Uzsākot atbilstošu ārstēšanu, parasti simptomi mazinās. Īpaši tad, ja slimība nav sevišķi ielaista, parasti ir diezgan labi rezultāti," saka Kamzola. "Un var būt, ka slimības izpausmes cilvēks jūt tikai pie slodzes, kas pārsniedz ikdienas slodzes. Savukārt, ja sirds mazspēja ir attīstījusies jau ļoti izteikta, diemžēl ir jārēķinās, ka varbūt tās fiziskās spējas nekad nebūs tādas, kādas viņas ir bijušas iepriekš," pauž kardioloģe.
Par sirds problēmām vispirms cilvēkiem ir jādodas pie ģimenes ārsta, kurš pacientu nosūtīs uz izmeklējumiem, lai atklātu, vai pie vainas ir sirds mazspēja. Precīzas statistikas par saslimušo skaitu Latvijā nav, taču tiek lēsts, ka aptuveni katrs piektais cilvēks savas dzīves laikā saskaras ar sirds mazspēju.
Kamzola norāda, ka valsts kompensē vairākus medikamentus, kas vajadzīgi ar sirds mazspēju sirgstošajiem cilvēkiem, taču rindas pie kardiologiem mēdzot būt pārāk garas, lai pacientu veselības stāvoklim varētu sekot līdzi regulāri.
